Nervu šūna
Ranviera mežģīņu gredzens
Ranvier mežģīņu gredzens ir gredzenveida tauku vai mielīna apvalka pārtraukums, kas ieskauj nervu šķiedras. “Saltatīvās ierosmes vadīšanas” laikā tas palīdz palielināt nervu vadīšanas ātrumu. Saltatorisks no latīņu valodas: saltare = lēkt attiecas uz darbības potenciāla “lēcienu”, kas notiek, kad tas sastopas ar… Ranviera mežģīņu gredzens
Dendrits
Definīcija Dendrīti ir nervu šūnas citoplazmas paplašinājumi, kas parasti atzarojas no nervu šūnu ķermeņa (somas) mezglam līdzīgā veidā un kļūst arvien smalki sazaroti divās daļās. Tie kalpo, lai saņemtu elektriskos stimulus no augšteces nervu šūnām caur sinapsēm un pārsūtītu tos uz somu. Dendrīti arī ... Dendrits
Spinous procesi Dendrits
Spinous procesi Dendritus, kuriem nav spinous procesa, sauc par “gludajiem” dendritiem. Viņi uztver nervu impulsus tieši. Kamēr dendrītiem ir muguriņas, nervu impulsus var absorbēt caur muguriņām, kā arī caur dendrīta stumbru. Ērkšķi iznāk no dendrītiem kā mazas sēņu galvas. Tie var palielināties… Spinous procesi Dendrits
Motora neirons
Motoneuroni ir nervu šūnas, kas ir atbildīgas par kustību veidošanos un koordināciju. Atkarībā no motoneuronu atrašanās vietas izšķir “augšējos motoneuronus”, kas atrodas smadzeņu garozā, un “apakšējos motoneuronus”, kas atrodas muguras smadzenēs. Apakšējais motora neirons Apakšējais motoneurons atrodas… Motora neirons
Nervu šķiedra
Nervu šķiedra ir nervu daļa. Nervu veido vairāki nervu šķiedru saišķi. Šajos nervu šķiedru saišķos ir daudz nervu šķiedru. Katru nervu šķiedru ieskauj tā sauktais endoneurijs-sava veida aizsargājošs apvalks ap katru nervu šķiedru. Endoneurijs sastāv no saistaudiem un elastīgām šķiedrām, un tāpēc… Nervu šķiedra
Nezīmīgas nervu šķiedras Nervu šķiedra
Nenervētas nervu šķiedras Bezzīmīgas nervu šķiedras var atrast galvenokārt vietās, kur informācija nav tik ātri jānodod tālāk. Piemēram, sāpju nervu šķiedras, kas smadzenēm pārraida informāciju par sāpju sajūtu, ir daļēji nenozīmīgas. Tas ir svarīgi, jo, piemēram, ir sāpes, kurām jāilgst ilgi. In… Nezīmīgas nervu šķiedras Nervu šķiedra
Nervu šķiedru kvalitāte Nervu šķiedra
Nervu šķiedru kvalitāte Nervu šķiedru kvalitāti izmanto, lai aprakstītu, no kuras ķermeņa daļas informācija tiek nodota tālāk. No vienas puses, ir somatosensorās nervu šķiedras, kuras sauc arī par somatoafferentām. Somato šeit attiecas uz ķermeni, jutīgu vai aferentu, attiecas uz faktu, ka informācija tiek pārsūtīta no… Nervu šķiedru kvalitāte Nervu šķiedra
Darbības potenciāls
Sinonīmi nervu impulss, ierosmes potenciāls, smaile, ierosmes vilnis, darbības potenciāls, elektriskā ierosme Definīcija Darbības potenciāls ir īslaicīga šūnas membrānas potenciāla maiņa no tās atpūtas potenciāla. To izmanto elektriskā ierosmes pārraidīšanai, un tāpēc tas ir elementārs stimulu pārraidei. Fizioloģija Lai saprastu darbības potenciālu, ir… Darbības potenciāls
Darbības potenciāls sirdī Darbības potenciāls
Darbības potenciāls sirdī Sirds elektriskās ierosmes pamats ir tā saucamais darbības potenciāls. Tas attēlo bioloģiski īslaicīgi ierobežotas elektriskā sprieguma izmaiņas šūnu membrānā, kas beidzas ar muskuļu darbību, šajā gadījumā sirdsdarbību. Ilgums ir aptuveni 200 līdz 400 milisekundes atkarībā no… Darbības potenciāls sirdī Darbības potenciāls
Sinaptiskā plaisa
Definīcija Sinaptiskā sprauga ir atstarpe starp divām saziņas nervu šūnām, kurai ir svarīga loma darbības potenciālu (nervu impulsu) pārraidē. Tajā notiek signāla pārraides modulācija, kurai ir liela farmakoloģiska nozīme. Sinaptiskas plaisas uzbūve Sinapse ir pāreja starp divām nervu šūnām vai… Sinaptiskā plaisa
Ķīmisko sinapsju funkcionalitāte Sinaptiskā plaisa
Ķīmisko sinapsu funkcionalitāte Ikreiz, kad nervu šūna sūta signālu muskuļiem, dziedzeriem vai citām nervu šūnām, pārraide notiek caur sinaptisko spraugu, kas ir tikai aptuveni 20-30 nanometrus plata. Nervu šūnu garie pagarinājumi (saukti arī par “aksoniem”) vada nervu impulsu (ti, “darbības potenciālu”) no centra… Ķīmisko sinapsju funkcionalitāte Sinaptiskā plaisa
