Patoģenēze (slimības attīstība)
Vēdera traumas (vēdera trauma) tiek diferencētas pēc cēloņa šādi:
- neass vēdera trauma - vēdera siena ir neskarta.
- Ceļu satiksmes negadījumi (apmēram 70%)
- Trieciena traumas (apmēram 15%)
- Kritumi (apmēram 6–9%)
- Vairāk skatīt zemāk
- Perforācija vēdera trauma - dūriena, šāviena vai ievainojuma dēļ.
Vēdera dobuma trauma var būt tādas traumas kā asarošana, plīsumi, perforācija (pīrsings) viens vai vairāki vēdera orgāni. Vēdera orgāni ietver diafragma, kuņģis, divpadsmitpirkstu zarnas (tievā zarnā), tievās zarnas, resnās zarnas, žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera (aizkuņģa dziedzera), aknas, liesa, mezentērija (mezentērija / vēderplēveno vēdera aizmugurējās sienas), niereun urīnceļi urīnpūslis.
Vēdera dobuma trauma var būt arī jatrogēna (to izraisa ārsts). Vēdera (kuņģa) traumas var rasties šādu procedūru laikā:
- Laparoskopija (vēdera endoskopija).
- Laparotomija (vēdera dobuma atvēršana).
- Punkcijas
Etioloģija (cēloņi)
Traumas, saindēšanās un citas ārēju cēloņu sekas (S00-T98).
- Sadursme aizmugurē
- Trieciena trauma - trula spēka trauma, ko izraisa trieciens, piemēram, ar automašīnas drošības jostu vai stūri (ceļu satiksmes negadījums; līdz brīdim, kad bērns sasniedz skolas vecumu, katrs trešais bērns piedzīvo negadījumu kā gājējs un katrs ceturtais kā velosipēdists )
- Palēnināšanās trauma (pēkšņa ātras ķermeņa kustības pārtraukšana) - piemēram, nokrīt no lielāka augstuma (zīdaiņiem: kritiens no pārtinamā galda)
- Iekļaušana
- Sprādziens
- Jatrogēns (ko izraisa ārsts) ķirurģisko procedūru kontekstā.
- Sporta negadījumi
- Dūriena, šāviena vai ieslodzījuma traumas
- Triecieni, sitieni, sitieni uz vēderu (ieskaitot vardarbību pret bērnu, ja piemērojams).
- Apgāšanās trauma
- bēres
