Radiācijas slimības profilaksei uzmanība jāpievērš riska faktoru mazināšanai
Iedarbība uz vidi - intoksikācijas (saindēšanās).
- Darba kontakts ar radiāciju / radioaktīvām vielām (radionukleotīdiem).
Citi riska faktori
- Radiācijas negadījumi
- Atombumbas eksplozija (piemēram, atomelektrostacijas avārija).
Preventīvie pasākumi
Vissvarīgākie primārie pasākumi ir attālums, ekranējums un minimālais ekspozīcijas laiks. Aizsargu veic apģērbs vai īpaši aizsargtērpi. Pēc to valkāšanas jāpārbauda to radioaktivitāte un, ja rodas šaubas, tie jāiznīcina. Tas 90% gadījumu aizsargā pret piesārņojumu ar alfa izstarotājiem. Aizsardzība pret radioaktīvu vielu iekļaušanu ieelpošana nodrošina respiratori (vienkāršs mute ir gandrīz neefektīvs). Aizsardzību pret gamma starojumu nodrošina tikai pasargāti aizsargtērpi, kas ir smagi un apgrūtinoši. Uzturēšanās telpās - īpaši pagrabā - samazina radiāciju deva par 80-90%! Visi minētie pasākumi ir daudzsološi tikai tad, ja cietušās personas var pamest piesārņoto teritoriju. Radiācijas seku būtiskais faktors ir iedarbības laiks!
Vissvarīgākais sekundārais pasākums ir konsekventa dezaktivācija (personas tiek dezinficētas trīs posmu procesā: apģērba noņemšana, tīrīšana (duša) un pārģērbšanās).
Piezīme par kālijs jodīds!kālijs jodīds tablešu formā (sarunvalodā pazīstams kā “jods tabletes“) Tiek piemērots kā preventīvs pasākums radiācijas negadījumu gadījumā. Tas izraisa jods blokādi un tādējādi noved pie radioaktīvā joda uzņemšanas samazināšanās vairogdziedzeris ar koeficientu 90 un vairāk jods blokāde jānotiek pirms radioaktīvā joda uzņemšanas, vēlākais divu stundu laikā pēc iedarbības. Ja tas tiek ņemts vēlāk, kālijs jodīds joprojām var saīsināt radiojoda aiztures laiku organismā. Tomēr sākotnējai lietošanai nevajadzētu būt vēlāk kā vienu dienu pēc radioaktīvā joda uzņemšanas, pretējā gadījumā tā izdalīšanās tiks aizkavēta un uzturēšanās laiks organismā tiks palielināts.
