Augstas pakāpes infekcijas gadījumā ar baktēriju izsēšanas pazīmēm (augsts drudzis, drebuļi) no spondilodiscīts, infekcijas fokusa ķirurģiska ārstēšana parasti jāveic nekavējoties. Katrā atsevišķā gadījumā lēmumu pieņem ārsts. Ir grūti vispārināt procedūru.
Iespējamie ķirurģiskie pasākumi spondilodiscīts iekļaut Jau pirms, bet vēlākais pēc operācijas terapiju ar a baktērijastiek sākti nogalināšanas medikamenti (antibiotika).
- Pilnīga strutas (apūdeņošana, atmirušo audu noņemšana utt.)
- Antibiotiku nesēju izvietošana attīrītajā infekcijas centrā
- Ja nepieciešams, apsmidzinot mugurkaula ķermeni ar antibiotiku cementu
- Ja nepieciešams, disku nomaiņas operācija (būri, sk. Spondilodēzi)
- Vajadzības gadījumā mugurkaula ķermeņa stabilizācija un atvieglošana, veicot mugurkaula sekcijas stīvēšanu
- Ja nepieciešams, mugurkaula ķermeņa nomaiņas operācija
Ja slimības gaita ir mazāk akūta un tiek veikta agrīna diagnostika, konservatīva terapija spondilodiscīts var būt pietiekami.
Terapijā izšķirošais faktors ir pietiekami ilga antibiotiku lietošana, kas ir jutīga pret šo zāļu tipu baktērijas. Lai noteiktu baktērijas, tas ir nepieciešams punkcija infekcijas uzmanības centrā. To var izdarīt kontrolētā veidā, izmantojot attēlveidošanas procedūru, piemēram, datortomogrāfiju vai mobilo Rentgenstūris vienība (rentgena attēlu pārveidotājs).
Iegūtais paraugs tiek nosūtīts bakterioloģiskai izmeklēšanai. Diemžēl atklāšana baktērijas ne vienmēr ir iespējams. Pat pirms ir pieejami bakterioloģiskās izmeklēšanas rezultāti, plašs antibiotikas jāievada.
Plaša spektra antibiotikas ir piemēroti šim nolūkam, jo tiem ir īpaši liels dīgļu spektrs, proti, tie spēj iznīcināt daudzus izplatītākos baktēriju veidus. Vairumā gadījumu vairāki dažādi antibiotikas jālieto vienlaikus, lai novērstu infekcijas iespējami drošu izplatīšanos. Antibiotiku terapija spondilodiscīta ārstēšanai tiek ievadīta terapijas sākumā, izmantojot vēnas (intravenozi) kā pilienu (infūziju), jo paredzams, ka tas palielinās zāļu efektivitāti.
Dažas antibiotikas var ievadīt arī tikai intravenozi, jo tās neuzsūcas caur kuņģa-zarnu trakta ceļu vai tiktu iznīcinātas. Ja infekcija ir “kontrolēta”, ti, iekaisuma līmenis nepārtraukti samazinās, terapiju var pāriet uz perorālu antibiotiku. Kopumā antibiotiku terapija bieži ilgst mēnešus.
Regulāri jāpārbauda iekaisuma parametri. Tā kā antibiotikas var izraisīt arī nieru bojājumus vai aknas, “niere un aknu vērtības”Regulāri jānosaka arī asinis. Vēl viens iekaisuma terapijas princips ir skartā reģiona imobilizācija (aizture).
Spondilodicīta gadījumā to var izdarīt ar a apmetums korsete vai rūpnīcā izgatavota ņieburs atkarībā no iekaisuma smaguma pakāpes. Turklāt ir vismaz pagaidu gultas režīms vai ierobežots gultas režīms (pacients var iet uz tualeti).
