Kāpēc rehabilitācijai ir jēga
A gūžas locītavas protēze ir liela operācija, kurā manipulācijas ar mīkstajiem audiem un protēzes izmantošana izraisa nopietnus mīksto audu bojājumus. Šis un arī sāpes pēc operācijas, kas, protams, tiek ārstēta ar medikamentiem, liek pacientam justies nedroši un viņam vai viņai jāiemācās tikt galā ar situāciju. Par šiem psiholoģiskajiem aspektiem efektīvi rūpējas kustību terapija, kā arī personāla vadība rehabilitācijas laikā (Reha). Papildus tam Reha piemīt svarīgi fiziski aspekti, kas kalpo mobilitātes saglabāšanai un stiprums apmācību. Tiek praktizēti arī noteikti pasākumi un noteikumi, kas ir noderīgi pirmajā gadā pēc operācijas.
Kādas ir rehabilitācijas formas?
Rehabilitācijas īstenošanai ir divi jēdzieni. No vienas puses, ir ambulatorā rehabilitācija un, no otras puses, stacionārā rehabilitācija. Ambulatorā rehabilitācija notiek rehabilitācijas centrā vai rehabilitācijas klīnikā netālu no pacienta dzīvesvietas, kur pacients iestādē pavada 4-6 stundas dienā, un šajā laikā ārstējas ārsti un terapeiti.
Pēc ikdienas programmas pabeigšanas pacients var doties mājās, pavadīt tur savu brīvo laiku un palikt pa nakti. Tas ir iespējams tikai tad, ja pacients ir vesels un spēj strādāt zem spiediena tādā mērā, ka nav nepieciešama uzņemšana stacionārā un personāla pieejamība dienā un naktī. Turklāt ikdienas ierašanās un izlidošanas laikā jābūt pieņemamām robežām, arī attiecībā uz stāvoklis pacienta.
Stacionārā Reha tomēr notiek arī Reha centrā vai Reha klīnikā, kur attiecīgā pieredze gan dienā, gan naktī slimnīcā vai centrā paliek pa nakti. Šī koncepcija ir līdzīga uzturēšanās slimnīcā ar rehabilitācijas pasākumiem. Stacionārais variants tiek norādīts, ja attiecīgā persona ir smagi slima un tai nepieciešama pastāvīga personāla pieejamība vai, piemēram, situācijas risināšana no mājām nešķiet daudzsološa.
Stacionārā Reha tomēr notiek arī Reha centrā vai Reha slimnīcā, kur šeit attiecīgā pieredze notiek gan dienā, gan naktī slimnīcā vai centrā. Šī koncepcija ir līdzīga uzturēšanās slimnīcā ar rehabilitācijas pasākumiem. Stacionārais variants tiek norādīts, ja attiecīgā persona ir smagi slima un tai nepieciešama pastāvīga personāla pieejamība vai, piemēram, situācijas risināšana no mājām nešķiet daudzsološa.
