Locītavu sāpes Krona slimības recidīvā
Pacientiem ar Krona slimība bieži cieš no locītavu sāpes. Šīs locītavu sāpes izraisa iekaisums (artrīts) jomā dažādu savienojumi. Autoimūns komponents, kam ir nozīme arī locītavu reimatisko sūdzību gadījumā, ir apspriests Krona slimība.
Tomēr precīzs locītavu sūdzību cēlonis nav zināms. Savādāk savienojumi var ietekmēt. Bieži vien krusta kauls (sacroilīts) tiek ietekmēta.
Iespējamas arī sūdzības par mugurkaula kolonnu. Tomēr locītavu sūdzības var rasties arī kā blakusparādība, ko lieto ārstēšanā lietojamām zālēm Krona slimība. Tie ietver TNF-alfa antivielas.
Kopīga iesaistīšanās Krona slimībā izraisa sekas recidīva terapijā. Narkotikas sulfasalazīns un metotreksāts ir piemēroti artrīts. Papildus fiziskiem pasākumiem paracetamols vai izņēmuma gadījumos - gaisma opioīdi var ārstēt sāpes. Jāizvairās lietot tādas narkotikas kā ibuprofēns vai līdzīgi bez konsultēšanās ar ārstu, jo tie var pasliktināt pamatslimību. Tāpēc ir nepieciešama profesionāla medicīniskā konsultācija.
Kortizona terapija Krona slimības recidivēšanai
Steroīdu terapija ir Krona slimības recidīva terapijas centrālais kodols. Dažādi glikokortikoīdi, Ieskaitot kortizons, tiek izmantoti recidīva ārstēšanai. Viegla recidīva laikā glikokortikoīdi piemēram, budezonīdu var lietot lokāli kā putas.
Smagāku uzbrukumu gadījumā vai sūdzību rašanās gadījumā ārpus kuņģa-zarnu trakta glikokortikoīdi lieto tablešu veidā. To sauc par sistēmisku terapiju. Akūtu uzbrukumu ārstēšanā papildus glikokortikoīdiem tiek izmantotas arī citas zāles.
Precīzi lietotās zāles ir atkarīgas no Krona slimības simptomiem un individuālā modeļa. Ir dažādas zāļu formas un glikokortikoīdu veidi. Kādas zāles galu galā lieto skartajai personai, ir individuāls lēmums par terapiju, ko kopīgi pieņem ārsts un pacients.
Visi šīs sērijas raksti:
