Kāda loma audzēja marķieriem ir pēcapstrādē?
Pēcapstrādes pārbaude nav shematizēta, bet tiek veikta individuāli. Katrā izmeklējumā notiek detalizēta saruna ar pacientu. Pēc tam pacients tiek fiziski pārbaudīts.
Reizi sešos mēnešos veic ginekoloģisko šūnu pārbaudi un, ja nepieciešams, ultraskaņa pārbaude olnīcas tiek arī veikts. Krūti saglabājošas operācijas gadījumā a mammogrāfija tiek veikta arī. Ik pēc 12 mēnešiem a mammogrāfija un ultraskaņa otras krūts izmeklēšana un padušu sonogrāfija (limfa mezgli).
Tikai ja metastāzes ir aizdomas, vai tiktu veiktas turpmākas pārbaudes, piem Rentgenstūris no krūtīm, ultraskaņa no aknas, skeleta izmeklēšana. Audzēja marķieri nav ikdienas pārbaude. Marķieri netiek pārbaudīti regulāri, bet tikai tad, ja ir aizdomas vai lietiski pierādījumi.
Audzēja marķieru funkcija
Ar dažiem izņēmumiem audzēja marķieri mūsdienās tiek izmantoti galvenokārt terapijai un progresam uzraudzība, mazāk diagnozei. Pamatojoties uz tendenci, ar kādu attīstās izmērītās vērtības, var izteikt apgalvojumu, piemēram, par terapijas panākumiem. Juridiskā programma agrīnai vēzis tāpēc neietver audzēja marķieris noteikšana.
Audzēja marķieru problēmas
Ideālā gadījumā audzēja marķierim jābūt paaugstinātam vai pat izmērāmam asinis ja kāds vēzis ir klāt. Tomēr patiesībā, izņemot dažus izņēmumus, gandrīz nav molekulas, kas būtu specifiskas noteiktam tipam vēzis. Tas nozīmē, ka dažādi vēža veidi var ietekmēt vienu un to pašu audzēja marķieri.
Tomēr citas slimības un pilnīgi nekaitīgi cēloņi daudzos gadījumos var ietekmēt arī izmērītās vērtības. Piemēram, vienkāršs brauciens ar velosipēdu var paaugstināt PSA vērtība (audzēja marķieris Prostatas vēzis) bez slimības klātbūtnes. Un otrādi, var gadīties, ka vērtības, neskatoties uz slimību klātbūtni, paliek normālā diapazonā.
