Demence ir psihiatrisks sindroms, kas var būt daļa no dažādām smadzenes. Vairumā gadījumu demenci ir hroniska un nepārtraukta. Tas daļēji ir saistīts ar pamata slimības raksturu - vai tā ir deģeneratīva (pakāpeniski ietekmē smadzenes) vai nedegeneratīva slimība.
Gadījumā, ja demencidažādos līmeņos rodas dažādi deficīti smadzenesfunkcionalitāte. Gan domāšanas, ti, kognitīvo spēju ierobežojumi, gan emocionālās vai sociālās izpratnes zaudējumi ir daļa no klīniskā attēla. Bieži vien pirmā lieta, kas kļūst pamanāma, ir īstermiņa pasliktināšanās atmiņa.
Vēlāk runas un dažreiz pat motorikas prasmes ir nepilnīgas. Jo tālāk slimība un līdz ar to vairumā gadījumu attīstās demence, jo pacienti kļūst arvien atkarīgāki ikdienas dzīvē. Aizvien vairāk spējas tiek zaudētas, un tās ir jāaizstāj ar citu roku, līdz nepieciešama pilnīga aprūpe.
Nepieciešamais laiks un piepūle var atšķirties atkarībā no demences smaguma pakāpes - tādējādi demences pacientiem tiek piešķirti arī dažādi aprūpes līmeņi. Pieci dažādi aprūpes līmeņi palīdz tos sadalīt, un tos nosaka kvalificēts personāls. Pirms māsu prasību pārskatīšanas vienmēr tiek iesniegts pieteikums par aprūpes pakāpi.
Kopš jaunās aprūpes reformas, kas ir spēkā kopš 1. gada 1. 2017., aprūpes līmeņi ir aizstāti ar aprūpes pakāpēm.
Tas ir ievērojami uzlabojis demences slimnieku stāvokli Vācijā. Iepriekš demences pacientiem ilgstoša aprūpe tika piešķirta tikai tad, ja viņi papildus demenci cieta arī no fiziskām sūdzībām. Atkarībā no tā, cik stipri demences pacienti spēj tikt galā ar ikdienas dzīvi, viņiem tiek piešķirts 1., 2. vai 3. aprūpes līmenis. Papildus pašreizējai informācijai par šiem pirmajiem trim aprūpes līmeņiem jūs atradīsit arī informāciju par aprūpes līmeņiem 0 līdz 3, jo termins “aprūpes līmeņi” joprojām ir apgrozībā sakarā ar nesenajām izmaiņām gada sākumā. Ja ir vēl kādas fiziskas sūdzības un līdz ar to pieaug vajadzība pēc aprūpes, skartos var klasificēt arī augstākā līmeņa aprūpē.
