Ceļš uz sirdi
Svarīgs asins savākšanas punkts no vēdera dobuma ir vārtu vēna, vēna, kas no vēdera dobuma orgāniem nogādā skābekli nabadzīgas, bet barības vielām bagātas asinis uz aknām – centrālo vielmaiņas orgānu.
Tomēr ne visās vēnās ir “lietotas”, t.i., ar skābekli nabadzīgas asinis. Izņēmums ir četras plaušu vēnas, kas nogādā asinis, kas plaušās ir piesātinātas ar skābekli, atpakaļ uz sirdi (kreisajā ātrijā).
Vēnu struktūra
Vēnām ir aptuveni tāds pats apkārtmērs kā artērijām, bet plānāka sieniņa (jo tajās ir mazāks spiediens) un līdz ar to lielāks lūmenis. Atšķirībā no artērijām, to vidējās sienas slānī (media vai tunica media) ir tikai plāns muskuļu slānis. Vēl viena atšķirība no artērijām: daudzās vēnās ir iebūvēti vārsti (skatīt zemāk).
Virspusējās un dziļās vēnas
Dziļās vēnas iet dziļākos ķermeņa audu slāņos, ko galvenokārt ieskauj muskuļi. Tie satur lielāko daļu venozās sistēmas asins tilpuma (apmēram 90 procentus) un transportē asinis no muskuļiem atpakaļ uz sirdi. Virspusējās un dziļās vēnas saskaras viena ar otru caur savienojošām vēnām.
Vēnās uzglabā daudz asiņu
Apgrūtināta asins transportēšana
Zemais iekšējais spiediens venozajos traukos un lēnā asins plūsma apgrūtina asiņu transportēšanu atpakaļ uz sirdi. Jo īpaši stāvot, venozās asinis ir jātransportē uz augšu no apakšas pret gravitācijas spēku. Lai to izdarītu, ir nepieciešams atbalsts.
Vēnu vārsti
Muskuļu sūknis
Papildus vārstuļu sistēmai skeleta muskuļi ap vēnām atbalsta viņu darbu, bet tikai tad, kad mēs kustamies. Kad mēs ilgstoši sēžam vai stāvam, muskuļu sūknis kājās gandrīz nedarbojas. Tad kājas var uzbriest un justies smagas.
