Vides faktori: Augsne

Lauksaimniecībā izmantotā augsne ir nopietni piesārņota galvenokārt ar pesticīdiem un mēslojumu, vides piesārņotājiem, smagajiem metāliem, sērskābi un slāpekļskābi no skābo lietus, kā arī ar piesārņojumu, kā arī ar atkritumiem. Tā rezultātā patogēnas (slimības izraisošas) vielas, piemēram, nitrāti no mēslošanas līdzekļiem, pesticīdi un noturīgie ogļūdeņraži, nonāk pārtikā un līdz ar to arī cilvēka organismā caur … Vides faktori: Augsne

Elektromagnētiskā radiācija

Elektromagnētiskā starojuma spektrs ir ļoti plašs. Tas cita starpā ietver radioviļņus, mikroviļņus, infrasarkano starojumu, redzamo gaismu, ultravioleto starojumu, kā arī rentgena un gamma starus. Vienīgā atšķirība starp šiem viļņu veidiem ir to frekvence un līdz ar to arī enerģija. Eiropas Vides medicīnas akadēmijas darba grupas “EMF” vadlīnijas… Elektromagnētiskā radiācija

Vides faktori: klimata pārmaiņu sekas

Lauksaimniecība Dienvidu valstīs ražas ir zemākas nekā pirms dažiem gadiem. Cilvēki un slimības Elpošanas sistēma Siltā klimata pieaugums Tas ievērojami pagarinās siena drudža (allergisko iesnu) sezonu. Iemesls ir skaidrs: daži ziedputekšņi lidos agrāk, citi lidos labi līdz oktobrim. Francijā un Itālijā ambrozijas alerģija jau ir kļuvusi par iemeslu. … Vides faktori: klimata pārmaiņu sekas

Infrasarkanais starojums

Ko dara infrasarkanie stari? Infrasarkanais starojums – IR starojums, saukts arī par ultrasarkano starojumu – jeb termiskais starojums attiecas uz elektromagnētiskajiem viļņiem spektra diapazonā starp redzamo gaismu un ilgāka viļņa garuma mikroviļņu starojumu. Tas atbilst viļņa garuma diapazonam no aptuveni 780 nm līdz 1 mm. Īsviļņu IR starojums (no 780 nm) ir… Infrasarkanais starojums

Klimats un klimata pārmaiņas

Klimats arvien vairāk mainās. Tēmas par globālo sasilšanu un siltumnīcas efektu ir mūsu pastāvīgie pavadoņi. Cilvēks būtiski iejaucas dabā, kas neiztiek bez negatīvām sekām – cilvēkiem un dabai. Kopumā temperatūra ir augstāka. Vasarā un ziemā temperatūra paaugstinās, un ziemā ir mazāks sals. Sausie periodi… Klimats un klimata pārmaiņas

Vides faktori: klimata pārmaiņas

Kādi fakti apstiprina antropogēnās – cilvēku izraisītās – klimata pārmaiņas? Oglekļa dioksīda (CO2) koncentrācijas palielināšanās atmosfērā kopš aptuveni 1850. gada no 280 ppm (pars uz miljonu) līdz 380 ppm fosilā kurināmā (ogļu, naftas, gāzes, benzīna) sadedzināšanas rezultātā. Mežu izciršana Pašreizējā CO2 koncentrācija atmosfērā šobrīd ir 0.04%. CO2 ir klimatu mainoša gāze… Vides faktori: klimata pārmaiņas

Vides faktori: troksnis

Troksnis ir termins, ko izmanto, lai aprakstītu skaņas (skaņas; mehāniskās vibrācijas), kuras savas struktūras (parasti skaļuma) dēļ var radīt traucējošu, saspringtu un/vai kaitīgu ietekmi uz vidi (šajā gadījumā – cilvēkiem). Troksnis mūsdienās ir visur. Gandrīz katrs cilvēks ikdienā saskaras ar troksni (satiksmes troksni), brīvajā laikā sporto un… Vides faktori: troksnis

Vides faktori: gaiss

Gaiss ir gāzu maisījums; pārsvarā tas sastāv no slāpekļa (78%) un skābekļa (21%). Papildus ir cēlgāze argons (0.9%) un oglekļa dioksīds (0.04%), kā arī mazāks daudzums citu vielu (piemēram, radons*, slāpekļa oksīdi utt.). * Citi radona avoti ir dzeramais ūdens un dabasgāze; Skatīt zemāk … Vides faktori: gaiss

Radioaktīvais starojums

Radioaktivitāte tiek uzskatīta par audzēju slimību cēloni, cita starpā: radioaktīvo materiālu un rentgenstaru starojums var izraisīt ļaundabīgus audzējus. Šī starojuma enerģija ir tik liela, ka tas var izraisīt atomu un molekulu “jonizāciju”, ti, mainīt to lādiņu un tādējādi, piemēram, saraut molekulas kopā saturošās saites. … Radioaktīvais starojums

UV starojums medicīnā

Ultravioletais starojums (UV starojums) ir elektromagnētiskais starojums, kura viļņa garums ir mazāks par redzamās gaismas viļņa garumu (100 nm līdz 400 nm), bet garāks par rentgena starojumu. Ultravioletais nozīmē tik daudz, cik aiz violetas (Ultra no lat. : tālāk). Violeta ir redzamā gaisma ar īsāko viļņa garumu. Ultravioleto starojumu vairs neuztver… UV starojums medicīnā

Vides faktori: ūdens

Normālos vai dabiskos apstākļos mūsu gruntsūdeņi ir ideāls dzeramais ūdens. Taču cilvēka iejaukšanās dabā dēļ ūdens līmenis krītas, tāpēc dzeramais ūdens vairs nav tikai gruntsūdens, bet arī virszemes ūdens. Virszemes ūdeņi un lauksaimniecība Virszemes ūdeņi satur lauksaimniecības atliekas – nitrātus no mēslošanas līdzekļiem, pesticīdus, piemēram, pesticīdus, veterinārās… Vides faktori: ūdens