Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pēdējo reizi novērtēja vitamīnu un minerālvielu drošumu 2006. gadā un noteica tā saukto pieļaujamo augšējo uzņemšanas līmeni (UL) katram mikroelementam, ja bija pieejami pietiekami dati. Šis UL atspoguļo maksimālo drošo mikroelementa līmeni, kas neradīs nelabvēlīgu ietekmi, ja to katru dienu ņem no visiem avotiem… Jods: Drošības novērtējums
Nacionālajā uztura apsekojumā II (NVS II, 2008) Vācijā tika pētīta iedzīvotāju uztura uzvedība un parādīts, kā tas ietekmē vidējo dienas uzturvielu daudzumu, lietojot makro un mikroelementus (dzīvībai svarīgās vielas). Vācijas Uztura biedrības (DGE) ieteikumi par uzņemšanu (DA-CH atsauces vērtības) tiek izmantoti par pamatu… Jods: piegādes situācija
Tālāk sniegtie Vācijas Uztura biedrības (DGE) ieteikumi par uzņemšanu (DA-CH atsauces vērtības) ir paredzēti veseliem cilvēkiem ar normālu svaru. Tie neattiecas uz slimu un atveseļojošu cilvēku piedāvājumu. Tāpēc individuālās prasības var būt augstākas par DGE ieteikumiem (piemēram, diētas, stimulantu lietošanas, ilgstošu medikamentu uc dēļ). Turklāt,… Jods: uzņemšana
Vairogdziedzera palielināšanās jeb goiter ir viena no agrākajām un redzamākajām joda deficīta pazīmēm. Vairogdziedzeris palielinās, jo TSH nepārtraukti stimulē vairogdziedzera hormonu ražošanu, taču tas nav iespējams, jo šim nolūkam trūkst joda. Goiter var izraisīt šādus simptomus. Palielinās apkārtmērs… Jods: deficīta simptomi
Jods ir atbildīgs par vairogdziedzera hormonu tiroksīna (T4) un trijodtironīna (T3) sintēzi. Parasti vairogdziedzeris satur 5-10 mg joda. Ar šo daudzumu aptuveni 2 mēnešus tiek nodrošināta vairogdziedzera hormonu endogēna sintēze. Hormoni T4 un T3 regulē daudzus svarīgus vielmaiņas procesus, izmantojot kodolhormonu receptorus,… Jods: funkcijas
