ADHD vai uzmanības deficīta / hiperaktivitātes traucējumi - sarunvalodā pazīstams kā fidget sindroms - (sinonīmi: ADHD; uzmanības deficīta / hiperaktivitātes traucējumi (ADHD); uzmanības deficīts; uzmanības deficīta / hiperaktivitātes traucējumi (ADHD); uzmanības deficīta traucējumi; uzmanības deficīta traucējumi (ADD); uzmanības deficīta sindroms; HKS; hiperaktivitātes traucējumi; hiperaktivitātes sindroms; hiperkinētiskie traucējumi (HKS); MCD; minimāla smadzeņu disfunkcija (MCD); minimāla smadzeņu disfunkcija; psihoorganisks sindroms (POS); ICD-10-GM F90. 0: vienkārša aktivitāte un uzmanība traucējumi), tiek izmantots, lai aprakstītu uzvedības traucējumu grupu, ko galvenokārt raksturo neuzmanība, kustību nemiers un impulsivitāte. 80% no skartajiem ir arī cits traucējums.
ADHD ir visizplatītākais uzvedības traucējumu un darbības problēmu cēlonis skolā.
Dzimuma attiecība: zēniem un meitenēm ir no 3: 1 līdz 9: 1…. Pieaugušā vecumā šī dzimuma attiecība šajā izteiktajā formā netiek novērota.
Frekvences maksimums: ADHD galvenokārt notiek bērniem, bet pieaugušā vecumā tā var saglabāties trešdaļai skarto bērnu. Parasti traucējumi parādās pirms 6 gadu vecuma.
Izplatība (saslimstība ar slimībām) 4 līdz 17 gadus vecā vecuma grupā ir 2-7% (atkarībā no pētījuma). Pieaugušo populācijā izplatība ir 1-2.5-4% (Vācijā), padarot to par kopēju nervu attīstības traucējumu. Starptautiski izplatība zēniem ir 9.2% un meitenēm - 2.9%.
Kursi un prognozes: Papildus problēmām skolā cietušajiem ir grūtības arī ģimenes dzīvē un sociālo kontaktu veidošanā. Pēc rūpīgas diagnozes noteikšanas individuāls atbalsts un terapija programma ir izveidota bērnam un viņa ģimenei. Jaunā pieaugušā vecumā saskaņā ar ilgtermiņa pētījumu 23% pacientu joprojām pilnībā atbilda ADHD kritērijiem, galvenokārt neuzmanīgiem. Ja ADHD saglabājas pieaugušā vecumā, hiperaktivitāte un impulsivitāte parasti samazinās izteiktāk nekā koncentrācija traucējumi. ADHD var arī pilnībā izārstēt. Piezīme: ADHD terapija jāpamato ar traucējumu smagumu (skatīt zemāk “Klasifikācija”).
Blakusslimības (blakus traucējumi): Bērni septiņas gadu vecumā četras reizes biežāk cieš no hroniskiem ticiem traucējumiem (CTD) un desmit gadu vecumā sešas reizes biežāk nekā bērni bez ADHD. CTD notika hronisku motora vai hronisku balss ticības traucējumu vai Tourette sindroms. Citi līdzāspastāvoši traucējumi ir: Trauksmes traucējumi, depresijas traucējumi, autisms spektra traucējumi un no pusaudža vecuma - narkotiku lietošanas traucējumi un personības traucējumi. Pieaugušajiem psihiatriskā saslimstība ADHD diagnozes laikā bija 66.2%. Visbiežāk sastopamā saslimstība bija atkarības traucējumi (39.2%), kam sekoja trauksmes traucējumi (23%) un afektīvie traucējumi (18.1%).
