Subdurāls ievainojums (SDH) (sinonīmi: subdurālā hematoma; akūta nontraumatiska subdurāla asiņošana; akūta nontraumatiska subdurāla asiņošana; akūta subdurāla hematoma; hroniska subdurāla hematoma; asiņošana duralā; durāla hematoma; nontraumatiska; nontraumatiska subdurāla asiņošana; subakūta subturāla hemorāģija; subakūta subturāla hemorāģija; subakūta subturāla hemorāģija; subakūta subturāla hemorāģija; subakūta subturāla hemorāģija; subakūta subturāla hemorāģija; subakūta subturāla hemorāģija; subakūta subturāla hemorāģija; subakūta subturāla hemorāģija; subakta subdurāla hemorāģija; subakūta subturāla hemorāģija; subakta subdurāla asiņošana; subakta subdurāla asiņošana; subakta subdurāla asiņošana; subakta subdurāla hemorāģija subtentorāla asiņošana; subtentorāla asiņošana; subdurāla hematoma; traumatiska subdurāla hematoma; traumatiska subdurāla asiņošana; traumatiska subdurāla asiņošana; ICD-10 S06. 5: traumatiska subdurāla asiņošana; ICD-10 S06.5: traumatiska subdurāla asiņošana; ICD-10 : Subdurāla asiņošana (netraumatiska)) asiņo subdurālajā telpā galvaskauss (starp dura mater (grūti meninges) un arahnoīdo materu (zirnekļa tīkla membrāna; vidējās smadzeņu apvalks)) vai, vienkāršāk sakot, starp divām smadzenes.
Subdurāls ievainojums pieder intrakraniālajai asiņošanai (smadzeņu asiņošana iekšpusē galvaskauss) un, piemēram, epidurālā hematoma un subarahnoidālā asiņošana (SAB) ir ekstracerebrāla asiņošana (ārpus galvaskauss; apgabalā meninges/ meninges), un tāpēc tie jānošķir no intracerebrālajiem asinsizplūdumiem (ICB; smadzenes asiņošana).
Izšķir šādas formas:
- Akūta subdurāla ievainojums (aSDH).
- Pēc smagas traumatisks smadzeņu traumas (TBI) ar smadzeņu sasitumiem (smadzeņu sasitumi).
- Asiņošana attīstās dažu stundu laikā; palielinās intrakraniālais spiediens
- To papildina samaņas zudums
- Hroniska subdurālā hematoma (cSDH) (> divu nedēļu intervāls pēc traumas).
- Īpaši skarti ir gados vecāki pacienti un alkoholiķi pēc nelielas traumas (nelielas traumas) ar nelielu asiņošanu un pacienti, kuri lieto antikoagulantus (antikoagulantus).
- Simptomi attīstās vairāku nedēļu laikā
- Bieži slimnieki neatceras cēloņsakarību.
Traumatiska subdurāla hematoma ir sastopama 10-20% no visām traumatiskajām smadzenes traumas (TBI).
Apmēram 20% gadījumu cita veida hematoma, piemēram, subarahnoidālā asiņošana vai intracerebrālā asiņošana (ICB) atrodas papildus subdurālajai hematomai.
Maksimālā sastopamība: vecumā no 70 līdz 79 gadiem subdurālās hematomas risks palielinās 5 reizes.
Hroniskas subdurālās hematomas sastopamība (jaunu gadījumu biežums) ir aptuveni 5 gadījumi uz 100,000 XNUMX cilvēku gadā (rietumu valstīs).
Kurss un prognoze: Subdurālās hematomas prognoze ir atkarīga no hematomas lieluma, kā arī simptomiem. Ja hematoma tiek savlaicīgi atpazīta un ārstēta, prognoze ir laba. Akūta subdurāla asiņošana ir ārkārtas situācija - pastāv draudi dzīvībai! Lai atvieglotu smadzenes, pēc iespējas ātrāk jāveic kraniotomija (kaula galvaskausa ķirurģiska atvēršana) ar dura mater atvēršanu un hematomas evakuācija (hematomas attīrīšana). Tas ir vienīgais veids, kā novērst intrakraniāla spiediena palielināšanos un dzīvībai bīstamus smadzeņu bojājumus. Parasti tiek operētas arī hroniskas subdurālas asiņošanas, tikai šeit laika logs ir lielāks. Ja hroniska subdurāla hematoma neizraisa nekādus simptomus, sākotnēji var gaidīt ārstēšanu. Tomēr asiņošana jāuzrauga ar regulāru datortomogrāfiju. Ir pat iespējams, ka mazas hroniskas subdurālas hematomas spontāni regresē.
Akūtas subdurālās hematomas letalitāte (mirstība, pamatojoties uz kopējo cilvēku skaitu ar šo slimību) svārstās no 30% līdz 80%.
