Cēloņi
Ir svarīgi precīzi noskaidrot stresa izraisīto sirds aritmiju cēloņus. Organisks simptomu cēlonis jāārstē nekavējoties un atbilstoši, jo noteiktos apstākļos dzīvībai bīstama sirds slimība var būt aiz simptomiem. Daudzos gadījumos sirds stresa izraisītie ritma traucējumi ir nekaitīga un īslaicīga parādība, taču simptomiem jābūt nopietniem un ārstam jānoskaidro.
Iemesli, kāpēc stress var izraisīt sirds aritmiju, ir sarežģītajā mehānismā sirdsaktivitāte. Regulāru sirdsdarbību regulē elektriskie signāli, kurus kontrolē sarežģīta noteiktu nervu signālu mijiedarbība. Sirds muskuļa šūnu šūnu sienās ir tā sauktie jonu kanāli, caur kuriem tiek novadīti elektriski efektīvi joni.
Lai sasniegtu regulāru sirds ritmu, šiem kanāliem noteiktos laika punktos atkal jāatveras un jāaizveras. Šai mijiedarbībai ir jādarbojas nevainojami. Savukārt, ja tiek traucēts kāds no jonu kanāliem, sirds izkļūst no ritma.
Cilvēki ar noteiktiem iedzimtiem defektiem dažos jonu kanālos ir pakļauti sirds aritmija. Normālos apstākļos šiem cilvēkiem darbojas arī jonu kanāli, un sirds darbība ir normāla. Tomēr stress var izraisīt a sirds aritmija šajos cilvēkos.
Kāpēc stresa dēļ iedzimtais jonu kanālu defekts kļūst efektīvs, joprojām ir zinātniskās diskusijas sastāvdaļa. Iespējams, ka bojātie jonu kanāli uz stresa hormona kortizolu reaģē atšķirīgi nekā veselie kanāli. Zināms ekstrasistolu attīstības cēlonis ir tā sauktā autonomā aktivitātes palielināšanās nervu sistēmas.
Psiholoģiskais stress ir atbildīgs par simpātijas ierosmi nervu sistēmas kā daļa no veģetatīvās nervu sistēmas. Stresa hormona kortizola izdalīšanās ietekmē sirds ritmu. Kamēr kortizols parasti ir paredzēts sirdsdarbības paātrināšanai, uzņēmīgiem pacientiem tas var būt atbildīgs arī par ekstrasistolu attīstību. Tāpēc tas nozīmē, ka tikai ļoti maza daļa cilvēces reaģē ar ekstrasistoliju uz smagu psiholoģisko stresu.
Visi šīs sērijas raksti:
