Autonomā nervu sistēma (VNS) kontrolē daudzas svarīgas ķermeņa funkcijas. Tie ietver, piemēram, elpošanu, gremošanu un vielmaiņu. To, vai paaugstinās asinsspiediens, paplašinās vēnas vai plūst siekalas, griba nevar ietekmēt. Augstāka līmeņa centri smadzenēs un hormoni kontrolē autonomo nervu sistēmu. Kopā ar hormonālo sistēmu tas nodrošina pareizu orgānu darbību. Nervu impulsus izmanto, lai ātri pielāgotu orgānu darbību mainīgajām prasībām. Vispirms hormoni ar asinsriti jānogādā mērķa orgānā.
Kad cilvēks pieceļas, piemēram, no rīta, veģetatīvā nervu sistēma nekavējoties sūta signālu, lai paaugstinātu asinsspiedienu un novērstu reiboni. Ja cilvēkam ir silti, sistēma nodrošina labāku asinsriti ādā un aktivizē sviedru dziedzeru darbību. Nervu ceļi arī pārraida svarīgus nervu impulsus (refleksus) no orgāniem uz smadzenēm, piemēram, no urīnpūšļa, sirds vai zarnām.
Atkarībā no nervu saišu gaitas un to funkcijām ārsti izšķir trīs veģetatīvās nervu sistēmas daļas:
- Simpātiskā nervu sistēma,
- Zarnu nervu sistēma (zarnu nervu sistēma);
Simpātiskie un parasimpātiskie nervu ceļi ved no centrālās nervu sistēmas (CNS = smadzenes un muguras smadzenes) uz orgāniem. Tie beidzas, piemēram, pie zarnu sieniņu muskuļu šūnām, sirds, sviedru dziedzeriem vai muskuļiem, kas regulē skolēna platumu. Simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas pamatā darbojas kā līdzinieki organismā. Dažās funkcijās abas sistēmas viena otru papildina.
Simpātiskā nervu sistēma – cīņa un bēgšana
Simpātiskā nervu sistēma sagatavo organismu fiziskai un garīgai darbībai. Tas nodrošina, ka sirds pukst ātrāk un spēcīgāk, elpceļi paplašinās, lai nodrošinātu labāku elpošanu, un tiek kavēta zarnu darbība. Īsāk sakot, simpātiskā nervu sistēma padara ķermeni gatavu cīņai vai bēgšanai.
Nervi vada elektriskos impulsus. Ar ķīmisko sūtņu palīdzību tie nodod signālus citām nervu šūnām vai orgānu mērķa šūnām. Simpātiskās nervu šūnas sazinās viena ar otru, izmantojot acetilholīnu, un ar mērķa šūnām, izmantojot norepinefrīnu.
Parasimpātiskā nervu sistēma – atpūta un gremošana
Parasimpātiskā nervu sistēma rūpējas par ķermeņa funkcijām miera stāvoklī, kā arī atjaunošanos un paša organisma rezervju uzkrāšanu. Tas aktivizē gremošanu, paātrina dažādus vielmaiņas procesus un nodrošina relaksāciju.
Parasimpātiskās nervu sistēmas centrālās šūnas atrodas smadzeņu stumbrā un muguras smadzeņu apakšējā daļā (krustu smadzenēs). Nervu mezglos, kas atrodas netālu no mērķa orgāniem vai pašos orgānos, tie pārraida savu ziņojumu uz otrajām nervu šūnām. Parasimpātiskās nervu auklas pārraida visus signālus ar neirotransmitera acetilholīnu.
Līdzinieki ķermenī
| Orgāns | Simpātiskās nervu sistēmas ietekme | Parasimpātiskās nervu sistēmas ietekme |
| – Acs | Skolēnu paplašināšanās | Acu zīlīšu sašaurināšanās un spēcīgāks lēcas izliekums |
| - Siekalu dziedzeri | Siekalu sekrēcijas samazināšanās (mazs un viskozs siekalas) | Palielināta siekalu sekrēcija (daudz un plānas siekalas) |
| Sirdsdarbības paātrinājums | Sirdsdarbības palēninājums | |
| – Plaušas | Bronhu cauruļu paplašināšanās un bronhu gļotu samazināšanās | Bronhu cauruļu sašaurināšanās un bronhu gļotu palielināšanās |
| - Kuņģa-zarnu trakta | Samazināta zarnu kustība un samazināta kuņģa un zarnu sulas sekrēcija | Paaugstināta zarnu kustīgums un palielināta kuņģa un zarnu sulas sekrēcija @ |
| – Aizkuņģa dziedzeris | Samazināta gremošanas sulas sekrēcija | Paaugstināta gremošanas sulas sekrēcija |
| - Vīriešu dzimumorgāni | Ejakulācija | Erekcija |
| – Āda | Asinsvadu sašaurināšanās, sviedru izdalīšanās, matu erekcija | Nav efekta |
Enterālā nervu sistēma
Viscerālā nervu sistēma ((zarnu nervu sistēma) sastāv no nervu pinuma, kas atrodas starp muskuļiem zarnu sieniņās. Principā šīs nervu šķiedras darbojas neatkarīgi no citiem nerviem, bet tās spēcīgi ietekmē parasimpātiskās un simpātiskās nervu sistēmas. zarnu nervu sistēma rūpējas par gremošanu: piemēram, tā palielina zarnu muskuļu kustību, nodrošina vairāk šķidruma izdalīšanos zarnu caurulītē un palielina asins plūsmu zarnu sieniņās.
