Paliatīvā aprūpe saprot dzīvi kopumā un nāvi kā dzīves daļu. Tāpēc ir grūti nodalīt mūža beigu aprūpi (“hospice aprūpi”) no paliatīvās aprūpes māsu (“paliatīvās aprūpes māsa”). Pamatā hospisa aprūpe ir saistīta ar cilvēka dzīves pēdējām nedēļām vai dienām un cilvēka cienīgu nāvi. Paliatīvās aprūpes mērķis ir nodrošināt slimniekam iespēju ilgstoši dzīvot sev pazīstamā vidē. Tas var ilgt vairākus mēnešus vai pat gadus.
Paliatīvās aprūpes uzdevumi
Paliatīvā aprūpe ir holistisks jēdziens. Tas ir vērsts uz slimo cilvēku, bet arī uz viņa vidi un radiniekiem. Tiek ņemtas vērā šādas jomas:
- fiziskais stāvoklis: veselības sūdzības (piemēram, sāpes, elpas trūkums, nieze, slikta dūša, vemšana, aizcietējums, caureja, brūces), uzturs, mutes dobuma kopšana, pareiza pozīcija gultā
- psihosociālie aspekti: piem. bailes, dusmas, skumjas, depresija pacientam, ikdienas dzīves organizēšana, saskarsme ar tuviniekiem/aprūpētājiem un viņu integrācija paliatīvajā aprūpē
- garīgās un garīgās (“Garīgās aprūpes”) problēmas: dzīves jēga, dzīves līdzsvars, garīgums, telpa atvadu un zaudējuma situācijām, pastorālais atbalsts
Paliatīvā aprūpe ir visaptveroša, par ko liecina parastā elpas trūkuma simptoma piemērs: pietiekams svaigs gaiss, brīvs apģērbs, atbalstoša pozīcija, elpošanas vingrinājumi, masāžas, psiholoģiskā aprūpe trauksmes sajūtas kontrolei, izvairīšanās no stresa faktoriem, ārkārtas situācijas plāns elpas trūkuma lēkmes, skābekļa ievadīšana, pretsāpju līdzekļi un citas zāļu terapijas ir svarīgas skarto pacientu aprūpes sastāvdaļas.
Paliatīvās aprūpes struktūra
Vācijā paliatīvā aprūpe balstās uz diviem pīlāriem – vispārējo un specializēto paliatīvo aprūpi:
Vispārējā paliatīvā aprūpe (APV).
Vispārējā paliatīvā aprūpe (APV) ir paredzēta pacientiem, kuri atrodas vāji vai vidēji sarežģītā situācijā (piemēram, maz izteiktu simptomu, lēna vai mērena pamatslimības progresēšana, līdzsvarots psiholoģiskais stāvoklis).
stacionārs: Ja aprūpe pacientam pašam mājās nav iespējama, vispārējā paliatīvā aprūpe tiek īstenota stacionārā slimnīcā vai aprūpes iestādē ar iespējamu ambulatoro hospisa pakalpojumu atbalstu. Daži pacienti savu pēdējo laiku pavada arī stacionārā slimnīcā.
Visos apstākļos (ambulatorā, stacionārā) brīvprātīgie var palīdzēt aprūpēt mirstošos.
Specializētā paliatīvā aprūpe (SPV).
Paliatīviem pacientiem ļoti sarežģītā situācijā (piemēram, grūti ārstējami simptomi, izteikta trauksme, sarežģīti un neatbalstoši ģimenes apstākļi) ir nepieciešama sarežģītāka aprūpe, nekā to var nodrošināt vispārējā paliatīvā aprūpe. Tas ir tad, kad sākas specializētā paliatīvā aprūpe (SPV).
Paliatīvās aprūpes komanda dokumentē un koordinē pacienta paliatīvo aprūpi un konsultē viņa aprūpētājus (primārās aprūpes ārstu, ambulatoro māsu vai hospisa dienestu utt.). Tāpat tiek uzturēts ciešs kontakts ar ģimenes locekļiem. PCT ir pieejams visu diennakti (septiņas dienas nedēļā/24 stundas).
Specializētās paliatīvās aprūpes ambulatorajā līmenī pacientus iespējams aprūpēt arī specializētā paliatīvā poliklīnikā vai dienas hospisā (aprūpe hospisā pa dienu, atgriešanās mājās vakarā).
Stacionārs: daudzās slimnīcās ir pieejamas paliatīvās aprūpes nodaļas kritiski slimu, mirstošu pacientu nepieciešamajai stacionārajai aprūpei. Citas aprūpes iespējas ietver paliatīvās aprūpes pakalpojumus slimnīcā, paliatīvās aprūpes dienas klīnikas un stacionārās slimnīcas.
Gan ambulatorie, gan stacionārie slimnīcas dienesti un brīvprātīgie var palīdzēt specializētā paliatīvajā aprūpē.
Informācija brīvprātīgajiem un privātajiem aprūpētājiem
Lielākā daļa slimo cilvēku vēlētos palikt savā pazīstamajā vidē. Tomēr, lai gan aprūpes piedāvājums palielinās, šo vēlmi gandrīz nav iespējams izpildīt ikvienam, kuru tas skar. Tāpēc hospisam un paliatīvajam darbam steidzami nepieciešami brīvprātīgie un ģimenes aprūpētāji.
Ikviens, kurš vēlas brīvprātīgi piedalīties grūtajā mirstošo un viņu tuvinieku aprūpē, var sazināties ar atbilstošu iestādi savā apkārtnē un interesēties par palīdzības iespējām. Svarīgu informāciju sniedz arī “Wegweiser Hospiz und Palliativmedizin Deutschland” (www.wegweiser-hospiz-palliativmedizin.de). Kvalifikācijas apmācība, lai sagatavotos šai darbībai, un supervīzija ir nepieciešama jebkurā gadījumā. Bezmaksas informatīvie pasākumi palīdz gūt sākotnējo ieskatu darbā.
Atbalsts ģimenes aprūpētājiem
Informācija brīvprātīgajiem un privātajiem aprūpētājiem
Lielākā daļa slimo cilvēku vēlētos palikt savā pazīstamajā vidē. Tomēr, lai gan aprūpes piedāvājums palielinās, šo vēlmi gandrīz nav iespējams izpildīt ikvienam, kuru tas skar. Tāpēc hospisam un paliatīvajam darbam steidzami nepieciešami brīvprātīgie un ģimenes aprūpētāji.
Ikviens, kurš vēlas brīvprātīgi piedalīties grūtajā mirstošo un viņu tuvinieku aprūpē, var sazināties ar atbilstošu iestādi savā apkārtnē un interesēties par palīdzības iespējām. Svarīgu informāciju sniedz arī “Wegweiser Hospiz und Palliativmedizin Deutschland” (www.wegweiser-hospiz-palliativmedizin.de). Kvalifikācijas apmācība, lai sagatavotos šai darbībai, un supervīzija ir nepieciešama jebkurā gadījumā. Bezmaksas informatīvie pasākumi palīdz gūt sākotnējo ieskatu darbā.
Atbalsts ģimenes aprūpētājiem
Pat ar labu organizāciju paliatīvā aprūpe mājās var sasniegt savas robežas. Ja pieaug nepieciešamība pēc aprūpes, strauji pieaug arī aprūpētāja slodze. Nav nekas neparasts, ka radinieks pēc tam pārsniedz savas robežas un pats saslimst. Psiholoģiskās sūdzības, miega traucējumi, aizkaitināmība, depresija un trauksme, kā arī citi fiziski simptomi vai pārmērīga alkohola vai medikamentu lietošana var būt trauksmes signāli par gaidāmajām pārmērīgajām prasībām. Ja nepieciešams, tad jāapsver citas paliatīvās aprūpes iespējas.
