Nodarbinātības aizliegums grūtniecības laikā

Grūtniecība: Maternitātes aizsardzības likums

Maternitātes aizsardzības likums (Mutterschutzgesetz, MuSchG) aizsargā grūtnieces vai sievietes, kas baro bērnu ar krūti, un viņu bērnus no apdraudējumiem, pārmērīgām prasībām un kaitējuma veselībai darba vietā. Tas arī novērš finansiālus zaudējumus vai darba zaudēšanu grūtniecības laikā un noteiktu laiku pēc dzemdībām. Tas attiecas uz visām topošajām māmiņām, kuras ir nodarbinātas, praktikantes, praktikantes, skolēnus un studentus. Mājās strādājošos un mazos darbiniekus arī aizsargā likums. Tāpēc sievietēm jāinformē darba devējs vai apmācību sniedzējs, tiklīdz viņas uzzina par grūtniecību.

Drošība darba vietā

Darba devējam ir pienākums paziņot kompetentajai uzraudzības iestādei par grūtniecību. Viņam arī jāaizsargā grūtniece vai sieviete, kas baro bērnu ar krūti, no darba vietas apdraudējumiem. Piemēram, viņam ir jāiekārto viņas darba vieta, tostarp mašīnas, instrumenti vai aprīkojums, tā, lai tas neradītu nekādus riskus.

Ja grūtniecei darba aktivitātes dēļ visu laiku jāstāv kājās, darba devējam ir jānodrošina sēdvieta atpūtas pārtraukumiem. Savukārt, ja darba vietā grūtniecei ir pastāvīgi jāsēž, darba devējam ir jāatļauj viņai īsi pārtraukumi vingrošanai.

Grūtniecība ir sarežģīts un jutīgs dzīves posms. Jāizvairās no jebkāda pārmērīga stresa vai riska, ko rada profesionālā darbība. Tāpēc ar likumu aizliegts veikt gabaldarbus, montāžas līniju, virsstundas, svētdienas un nakts darbu, kā arī ļoti fiziski smags darbs, lai aizsargātu topošo māti un viņas bērnu. Izņēmumi no šī noteikuma ir iespējami tikai pēc grūtnieces skaidra lūguma, pamatojoties uz ārsta izziņu, ka nav iebildumu, un ar attiecīgās uzraudzības iestādes apstiprinājumu.

Likums arī aizliedz grūtniecēm strādāt ar bīstamām vielām vai starojumu, gāzēm vai tvaikiem, karstā, aukstā vai slapjā laikā vai ar vibrācijām vai troksni.

Darba aizliegums

Uz grūtniecību attiecas vispārējs nodarbinātības aizliegums sešas nedēļas pirms dzemdībām, lai gan sieviete var turpināt strādāt šajā periodā, ja viņa vēlas.

Lai grūtniecei darba aizlieguma laikā nenonāktu finansiāli neizdevīgi, Maternitātes aizsardzības likums nosaka šādus pabalstus:

  • Likumā noteiktajos aizsardzības periodos pirms un pēc dzemdībām: maternitātes pabalsts plus darba devēja piemaksa pie maternitātes pabalsta.
  • @ Darba aizlieguma laikā ārpus likumā noteiktā maternitātes aizsardzības perioda: pilna alga

Nodarbinātības aizliegums ārpus maternitātes aizsardzības perioda

Ja veiktais darbs apdraud mātes vai bērna dzīvību vai veselību un darba devējs nesekmīgi ir izsmēlis visas korektīvas darbības iespējas, darba devējs pats vai ārstējošais ārsts var noteikt individuālu aizliegumu strādāt grūtniecības laikā. Topošās māmiņas turpmāka nodarbinātība var tikt pilnībā vai daļēji aizliegta.

Arī pēc dzemdībām ārsts var izdot individuālu daļēju aizliegumu strādāt pēc astoņu nedēļu maternitātes aizsardzības perioda beigām. Priekšnoteikums ir sievietes darbaspējas samazināšanās maternitātes dēļ.

Darba nespēja

Nespēja strādāt vai nodarbinātības aizliegums – tas ietekmē atalgojuma apmēru. Darba aizlieguma gadījumā grūtniece saņem pilnu darba samaksu (tā saukto maternitātes aizsardzības pabalstu), ko aprēķina no pēdējo trīs kalendāro mēnešu vidējās algas pirms grūtniecības. Savukārt darba nespējas gadījumā darba devējam ir tiesības turpināt maksāt algu sešas nedēļas. Tam seko slimokases maksātā mazākā slimības nauda.

Grūtniecība: tiesības uz brīvdienām

Maternitātes aizsardzības likums regulē arī grūtnieces tiesības uz atvaļinājumu. Tādējādi topošajai māmiņai ir tiesības uz atvaļinājumu, neskatoties uz nodarbinātības aizliegumu. Nav pieļaujams samazināt tiesības uz atvaļinājumu.

Grūtniecība: aizsardzība pret atlaišanu

Turklāt darba devējs parasti nedrīkst atlaist sievieti no grūtniecības sākuma līdz četriem mēnešiem pēc dzemdībām. Viņam šīs tiesības ir tikai ļoti īpašos gadījumos, piemēram, uzņēmuma maksātnespējas gadījumā. Tāpēc pārtraukšanas iemesls nedrīkst būt saistīts ar grūtniecību.

Pārtraukšanas aizliegums ir spēkā arī spontāna aborta gadījumā. Pēc tam tiek nodrošināta aizsardzība pret atlaišanu līdz četriem mēnešiem pēc spontānā aborta.

Brīvs laiks profilaktiskām medicīniskām pārbaudēm

Secinājums: aizsardzība pirmajā vietā!

Maternitātes aizsardzības likumā likumdevējs ir ieviesis noteikumus par sieviešu drošību grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā. Piemēram, ir atsevišķi noteikumi par darba vietu un darba metodēm un juridiski regulēts nodarbinātības aizliegums. Tādā veidā ir jāgarantē grūtniecība un mātes un bērna labklājība!