Nieru transplantācija: fakti, iemesli un procedūra

Kad nepieciešama nieres transplantācija?

Nieres transplantācija dažreiz ir vienīgā iespēja izdzīvot pacientiem ar nieru mazspēju. Tas ir tāpēc, ka pārī savienotais orgāns ir vitāli svarīgs: nieres izvada vielmaiņas atkritumus un organismam svešas vielas. Tie arī regulē ķermeņa ūdens bilanci un ražo hormonus. Dažādas slimības var izraisīt neatgriezenisku nieru mazspēju:

  • cukura diabēts
  • atkārtots nieru iegurņa iekaisums
  • nieres saraušanās, piemēram, ilgstošas ​​pretsāpju līdzekļu lietošanas dēļ
  • cistiskā nieru slimība (cistiskās nieres – ģenētiska slimība, kurā visā nierēs veidojas ar šķidrumu pildīti dobumi)
  • urīna aizture nierēs ar audu bojājumiem
  • Nieru asinsķermenīšu iekaisums (glomerulonefrīts)
  • Nieru bojājumi augsta asinsspiediena dēļ (nefroskleroze)

Pirmā nieres transplantācija tika veikta ASV 1954. gadā.

Dzīvu nieru ziedošana

Lielākā daļa orgānu (piemēram, sirds, plaušu vai radzenes) transplantācijas tiek veiktas no mirušiem indivīdiem. Nieres ir izņēmums: jo pat vesels cilvēks var ziedot vienu no savām divām nierēm nieru slimniekam. Pašlaik aptuveni 25 procenti no visām donoru nierēm Vācijā nāk no dzīviem cilvēkiem. Ir pierādīts, ka dzīva donora nieres funkcionē labāk un ilgāk nekā miruša cilvēka nieres. Tas cita starpā saistīts ar to, ka nieres transplantāciju var plānot precīzāk un saņēmējam ir īsāks orgāna gaidīšanas laiks.

Par ko man jārūpējas pēc nieres transplantācijas?

Pēc nieres transplantācijas jūs vienu līdz divas nedēļas aprūpēsiet transplantācijas centrā, ja vien neradīsies problēmas. Šajā laikā ārsts pielāgos nepieciešamo imūnsupresīvo terapiju Jūsu individuālajām vajadzībām: Jums būs nepieciešami mūža medikamenti, kas nomāc imūnsistēmu (imūnsupresanti), lai tā neatgrūstu svešo orgānu. Šo zāļu devas tiek izvēlētas tā, lai panāktu vislabāko iespējamo efektu ar pēc iespējas mazākām blakusparādībām.

Imūnsupresīvā terapija nav nepieciešama tikai tad, ja donors un nieres saņēmējs ir identiski dvīņi.

Vairumā gadījumu pārstādītā niere nekavējoties ražo urīnu. Tomēr dažos gadījumos ir nepieciešams zināms laiks, līdz transplantētā niere atveseļojas pēc procedūras un atsāk savu darbību. Līdz tam ir nepieciešama dialīzes terapija.

Nieru transplantācija: paredzamais dzīves ilgums un veiksmes iespējas

No 100 pārstādītajām nierēm 88 joprojām darbojas gadu pēc procedūras un 75 pēc pieciem gadiem, liecina Eiropas mēroga pētījums ar datiem no 1990. līdz 2019. gadam.

Izredzes uz nieres transplantāciju tātad kopumā ir diezgan labas – pārstādīta niere savu uzdevumu “svešķermenī” pilda vidēji aptuveni 15 gadus. Tomēr atsevišķos gadījumos prognoze var būt atšķirīga – atkarībā, piemēram, no pacienta vispārējā veselības stāvokļa, pamatslimības, kuras dēļ bija nepieciešama nieres transplantācija, kā arī no jebkādām sekundārām vai blakusslimībām.

Tiklīdz transplantēta niere vairs nevar veikt savu darbu, pacientam atkal būs nepieciešama dialīze; tad var būt nepieciešama jauna nieres transplantācija.