Greivsa slimība: simptomi un terapija

Slimības gaita un smagums var būt ļoti atšķirīgs. Priekšplānā ir simptomi, kas izriet no vairogdziedzera palielināšanās un hiperfunkcija. Tie jo īpaši ietver:

  • Ātrs, dažreiz neregulārs pulss
  • Roku trīcēšana
  • Jutība pret karstumu
  • Tieksme svīst
  • Nervozitāte
  • Svara zudums

Acu maiņa Greivsa slimībā

Apmēram pusei pacientu no Graves slimība, tiek pievienoti redzes traucējumi un acu izmaiņas. Viņiem raksturīgs “raustošs skatiens” ar izliektām acīm (eksoftalms), sarkans, dedzināšana, acu saspiešana un dažreiz muskuļu un redzes funkciju pasliktināšanās.

Pietūkums var būt tik izteikts, ka plakstiņš slēgšana vairs nav iespējama. Šie acu simptomi ir pazīstami arī kā “endokrīnā oftalmopātija”.

Greivsa slimībai sekundārā Merseburgas triāde.

Retāk sastopami simptomi imūno traucējumu dēļ, kas principā var ietekmēt visus orgānus un ne vienmēr ir skaidri piešķirami. Merseburgas triāde ir klasiska trīs galveno simptomu kombinācija:

  • Vairogdziedzera palielināšanās
  • Exophthalmos
  • Straujš pulss

Greivsa slimības diagnostika

Bieži vien medicīniskā vēsture un simptomi jau ir tik raksturīgi, ka papildus fiziskā apskate, tikai asinis jāveic testi. Vairogdziedzeris hormoni un dažādas antivielas pret vairogdziedzera audiem (TRAK, TPO-AK) jo īpaši nosaka.

Ultraskaņa var izmantot audu un audu vizualizēšanai asinis plūsma. Tam var sekot scintigrāfija novērtēt vielmaiņas aktivitāti un funkcijas vairogdziedzeris.

Greivsa slimības terapija

Dažos gadījumos atveseļošanās notiek bez ārstēšanas; tomēr slimība vienmēr var atkārtoties. Ja hiperfunkcija turpinās, terapija ir neizbēgama - pretējā gadījumā pastāv risks, ka attīstīsies dzīvībai bīstama “tirotoksiskā krīze”. Ārstēšanas pamatā ir hiperfunkcijas nomākšana.

Papildus medikamentiem terapeitiskās iespējas ietver radiojoda ārstēšanu, kurā vairogdziedzera audus apstaro radioaktīvi un tādējādi iznīcina, kā arī daļēju vai pilnīgu vairogdziedzeris. Dažreiz terapija ražo hipotireoze, kas savukārt jākontrolē ar medikamentiem.