Geštaltterapija: metode, īstenošana, mērķi

Kas ir Geštalta terapija?

Geštaltterapija ir psihoterapijas veids un šeit ietilpst tā saukto humānistisko terapiju grupā. Saskaņā ar humānisma pieeju katram cilvēkam ir spēja attīstīties. Terapeits redz pacientu kā pašnoteiktu būtni. Geštaltterapijā viņš mācās iedarbināt nepieciešamos spēkus, lai ar savām problēmām tiktu galā pats.

Vācu psihoanalītiķi Frics un Lore Perls kopā ar Polu Gudmenu nodibināja Geštaltterapiju. Psihoanalītisko sakņu dēļ geštaltterapija ietver dažas psihoanalīzes pieejas. Piemēram, tāpat kā psihoanalītiķi, geštaltterapeiti pieņem, ka pastāv dziļāki neapzināti konflikti. Tomēr pieeja šādu konfliktu risināšanai geštaltterapijā ir pavisam citāda nekā psihoanalīzē:

Termins “Gestalt

Termins “geštalts” nāk no geštalta psiholoģijas, kas radās 20. gadsimta sākumā. Aiz tā slēpjas doma, ka geštalts nav vienkārši tā atsevišķo daļu summa.

Piemēram, ieraugot trīsstūri, mēs savā prātā nesaliekam kopā trīs sitienus, bet uztveram trīsstūri kopumā. Gluži tāpat, dzirdot kādu skaņdarbu, mēs nedzirdam atsevišķas notis, bet gan melodiju. Līdzīgā veidā Geštalta psihologi arī redz cilvēkus kā sarežģītus veselumus, kurus cita starpā veido kultūra un sociālie kontakti. Viņi uzskata psihi un ķermeni nevis kā atsevišķus, bet gan kā vienotību.

Kad tiek veikta geštaltterapija?

Geštaltterapija var palīdzēt risināt ne tikai psiholoģiskas, bet arī profesionālas problēmas. Runājot par jautājumiem, kas saistīti ar ģimeni, dažos gadījumos terapeits terapijā iesaista arī partneri vai ģimenes locekļus.

Geštaltterapijai pacientam jābūt gatavam aktīvi sadarboties. Proti, geštaltterapeits lūdz pacientu dzīvot savu dzīvi pašnoteikti un uzņemties atbildību par savām domām un rīcību.

Geštaltterapija var notikt gan individuālā vidē, gan grupā. Terapijas sesija var ilgt no 50 līdz 100 minūtēm. Cik seansu kopumā ir piemērotas vai nepieciešamas, terapeits izlemj katrā gadījumā atsevišķi.

Ko cilvēks dara geštaltterapijas sesijā?

Geštaltterapijas mērķis ir nodrošināt pacientam lielāku kontroli pār savu dzīvi un pilnībā attīstīt savu potenciālu. Lai to izdarītu, terapeits neskatās uz pacienta pagātnes notikumiem vai nākotnes bažām. Fokuss vienmēr paliek pašreizējā situācijā. Tas ir tāpēc, ka izmaiņas var notikt tikai tagadnē.

Geštaltterapijas galvenais paņēmiens ir dialogs starp terapeitu un pacientu. Dialogā ar terapeitu pacients trenē uztveri par to, kā viņš pats uzvedas, kā uztver lietas un ko jūt.

Terapeits konfrontē pacientu ar iespējamām pretrunām viņa uzvedībā, kas izraisa konfliktus. Tāpat viņš mudina pacientu apšaubīt savu iepriekšējo pasaules uzskatu. Tādējādi pacientam ir jāiegūst jauna izpratne par savu situāciju. Šī izmainītā uztvere ļauj pacientam iegūt jaunu pieredzi un izmēģināt jaunu uzvedību.

Terapijas laikā terapeits vienmēr uzvedas pateicīgi un iejūtīgi pret pacientu, taču viņš arī izaicina viņu tālāk sevi attīstīt.

Geštaltterapija: metodes

Geštaltterapijā terapeits izmanto radošas metodes. Piemēram, lomu spēlēm ir svarīga loma šajā terapijas formā:

Ar šādām lomu spēlēm pacientam var kļūt skaidrāks esošo problēmu saturs un viņš var izmēģināt citus komunikācijas veidus.

Terapeits arī atklāj iespējamās problēmas, izmantojot pacienta ķermeņa valodu. Piemēram, viņš jautā viņam, kāpēc viņš par noteiktām tēmām nemierojas ar kājām vai sakrusto rokas. Tomēr terapeits neinterpretē pacienta uzvedību. Tikai pats pacients zina savas rīcības jēgu. Geštaltterapeits tikai palīdz pacientam iegūt dziļāku izpratni par sevi. Viņš var arī lūgt pacientam eksperimentēt ar jaunām ķermeņa kustībām.

Kādi ir Geštaltterapijas riski?

Geštaltterapijā pacientam ir jāuzņemas pilna atbildība par savu dzīvi. Daži pacienti par to jūtas satriekti. Piemēram, pacienti, kuriem ir smaga depresija, fiziski un psiholoģiski nespēj kļūt aktīvi.

Tas, vai terapija ir veiksmīga, lielā mērā ir atkarīgs no terapeita un pacienta attiecībām. Geštaltterapijā terapeits pastāvīgi izaicina savu pacientu, norādot uz pretrunām. Daži geštaltterapeiti sarunās izmanto izteikti konfrontējošu stilu. Ne katrs pacients ar to var tikt galā. Tāpēc ir svarīgi atrast īsto terapeitu un šaubu gadījumā nomainīt pret citu.

Kas man jāpatur prātā pēc geštaltterapijas?

Pēc individuālajām geštaltterapijas sesijām jādod sev laiks, lai atgūtos – galu galā, sesijas var būt ļoti noslogotas gan fiziski, gan emocionāli. Viens no iemesliem ir augstais personīgās atbildības līmenis terapijā. Tāpēc nekavējoties pēc terapijas seansa neiesaisties nekādās saspringtās darbībās.

Geštaltterapijas beigās terapeits bieži palielina attālumu starp sesijām. Tas ļauj lēnām pierast pie tā, ka nākotnē varēsit tikt galā bez terapeita. Ja vēl nejūtaties gatavs turpināt bez palīdzības, jums par to jārunā ar savu terapeitu. Ja nepieciešams, viņš vai viņa var pagarināt Geštalt terapiju.