Kas ir vakcinācija pret garo klepu un kāpēc tā ir svarīga?
Vakcinācija pret garo klepu (vakcinācija pret garo klepu) kalpo aizsardzībai pret infekciju ar patogēnu Bordetella pertussis. Patogēns izraisa akūtu elpceļu infekciju. Agrāk garo klepu galvenokārt uzskatīja par bērnu slimību. Tomēr tikmēr ar to arvien vairāk slimo arī pusaudži un pieaugušie.
Zīdaiņi, kas jaunāki par sešiem mēnešiem, dažreiz saslimst ar garo klepu līdz dzīvībai bīstamai pakāpei. Tāpēc ārsti iesaka ļoti agrīnu vakcināciju (no otrā dzīves mēneša).
Vakcinācijas ieteikums pamatots arī ar to, ka garais klepus dažkārt izraisa nopietnas sekundāras slimības. Tie ietver pneimoniju, vidusauss infekciju un krampjus. Atsevišķos gadījumos garais klepus var izraisīt neatgriezeniskus bojājumus. Šeit īpaši apdraudēti ir mazuļi.
Šo dažkārt dzīvībai bīstamo komplikāciju dēļ vakcinācija pret garo klepu ir ļoti svarīga. Tas nodrošina, ka organisms ātri cīnās ar patogēniem garā klepus infekcijas gadījumā.
Kas notiek vakcinācijas pret garo klepu laikā?
Šie tā sauktie antigēni neizraisa slimības. Tomēr tie stimulē imūnsistēmu ražot specifiskas antivielas. Ja attiecīgā persona vēlāk tiek inficēta ar “īstajiem” garā klepus patogēniem, organisms ar tiem cīnās ātri un konkrēti: Vakcinētā persona paliek vesela.
Vakcinējot pret garo klepu, ārsts ievada vakcīnu tieši augšdelma muskulī (intramuskulāri) vai augšstilba sānu muskulī (vastus lateralis muskulī).
Vakcināciju pret garo klepu parasti veic kopā ar piecām citām vakcinācijām kā tā saukto sešu devu vakcināciju. Tas ir efektīvs pret garo klepu (garo klepu), difteriju, stingumkrampjiem, poliomielītu, b tipa Haemophilus influenzae un B hepatītu.
Vai grūtniecības laikā jāvakcinējas pret garo klepu?
Speciālisti visām grūtniecēm iesaka vakcinēties pret garo klepu ar tā saukto Tdap kombinēto vakcīnu. Šī vakcīna aizsargā ne tikai pret garo klepu, bet arī pret difteriju un stingumkrampjiem.
Dažas grūtnieces baidās, ka vakcīna pret garo klepu ir bīstama nedzimušam bērnam. Tomēr šīs bažas ir liekas. Saskaņā ar pašreizējām zināšanām nav pierādījumu, ka vakcinācijai būtu sekas mātei vai bērnam.
Turklāt, ja pastāv īpašs poliomielīta risks, piemēram, ceļošana uz augsta riska zonu, ārsti izvēlas vakcīnu, kas satur arī poliomielīta vakcīnu.
Attiecībā uz vakcīnu pret garo klepu grūtniecēm intervālam starp vakcīnu un jebkuru iepriekšējo garā klepus vakcīnu nav nozīmes. Vakcinācijas ieteikums ir spēkā katras grūtniecības laikā.
Vakcinācija pret garo klepu pirms vai pēc grūtniecības.
Saskaņā ar pētījumiem, vakcinācija pret garo klepu pat vienu līdz divus gadus pirms grūtniecības nav pietiekama, lai nodrošinātu atbilstošu zīdaiņa aizsardzību. Grūtniecības laikā antivielu koncentrācija nav pietiekama, lai bērnam radītu tā saukto ligzdas aizsardzību.
Ja sieviete līdz bērna piedzimšanai nav vakcinēta pret garo klepu, mediķi iesaka vakcinēties pirmajās dienās pēc dzemdībām.
Dažas grūtnieces baidās, ka vakcīna pret garo klepu ir bīstama nedzimušam bērnam. Tomēr šīs bažas ir liekas. Saskaņā ar pašreizējām zināšanām nav pierādījumu, ka vakcinācijai būtu sekas mātei vai bērnam.
Turklāt, ja pastāv īpašs poliomielīta risks, piemēram, ceļošana uz augsta riska zonu, ārsti izvēlas vakcīnu, kas satur arī poliomielīta vakcīnu.
Attiecībā uz vakcīnu pret garo klepu grūtniecēm intervālam starp vakcīnu un jebkuru iepriekšējo garā klepus vakcīnu nav nozīmes. Vakcinācijas ieteikums ir spēkā katras grūtniecības laikā.
Vakcinācija pret garo klepu pirms vai pēc grūtniecības.
Saskaņā ar pētījumiem, vakcinācija pret garo klepu pat vienu līdz divus gadus pirms grūtniecības nav pietiekama, lai nodrošinātu atbilstošu zīdaiņa aizsardzību. Grūtniecības laikā antivielu koncentrācija nav pietiekama, lai bērnam radītu tā saukto ligzdas aizsardzību.
Ja sieviete līdz bērna piedzimšanai nav vakcinēta pret garo klepu, mediķi iesaka vakcinēties pirmajās dienās pēc dzemdībām.
Daži bērni vairāk raud pirmajā dienā pēc potes pret garo klepu.
Agrāk krampji un alerģiskas reakcijas dažkārt radās kā reakcijas pret garā klepus vakcīnu. Šādas blakusparādības mūsdienās ir ļoti reti. Tie arī neizraisa sekundārus bojājumus.
Kam jāsaņem garā klepus vakcīna?
Roberta Koha institūta Pastāvīgā vakcinācijas komiteja (STIKO) iesaka visus bērnus vakcinēt pret garo klepu no otrā dzīves mēneša. Šim nolūkam bērni vakcināciju pret garo klepu saņem pēc tā sauktā “2+1 shēmas” – trīs vakcinācijas devas, nevis četras kā agrāk. Pēc tam pamata imunizācija ir pabeigta.
Vēlāk tiek veiktas revakcinācijas pret garo klepu.
Pat pilnībā vakcinētiem bērniem un pusaudžiem, kuri pēdējo vakcināciju saņēmuši pirms vairāk nekā pieciem gadiem, ir ieteicama jauna vakcinācija pret garo klepu, ja pastāv inficēšanās risks. Tas būtu ieteicams, piemēram, ja bērnam ir kontakts ar slimu personu vienā mājsaimniecībā.
Vakcināciju veic vienlaikus ar vakcināciju pret stingumkrampjiem un difteriju. Pret garo klepu nav vienas vakcīnas.
Jebkurā gadījumā vakcinācija pret garo klepu jāsaņem šādiem cilvēkiem:
- Sievietes reproduktīvā vecumā attiecīgi pirms grūtniecības vai grūtniecības laikā
- Grūtniecēm un jaundzimušajiem, kā arī aprūpētājiem (piemēram, dienas aprūpes sniedzējiem, vecākiem, brāļiem un māsām, auklēm, vecvecākiem) cieši kontakti, vēlams četras nedēļas pirms bērna piedzimšanas
- Darbinieki veselības aprūpes dienestā, kā arī sabiedriskajās iestādēs
Vakcinācija pret garo klepu: pamata imunizācija
Vakcīnas devas ārsts parasti ievada kombinācijā ar citām vakcinācijām kā sešu devu vakcīnu: tā satur vakcīnas pret garo klepu (garo klepu), difteriju, stingumkrampjiem, poliomielītu, b tipa Haemophilus influenzae un B hepatītu.
- Pirmā vakcīnas deva tiek ievadīta pēc otrā dzīves mēneša beigām.
- Otro vakcinācijas devu ievada no pabeigtā ceturtā dzīves mēneša.
- Trešā vakcinācijas deva ir paredzēta vienpadsmitajā dzīves mēnesī.
Ne visas pamata imunizācijai paredzētās vakcīnas ir apstiprinātas samazinātajai “2+1 vakcinācijas shēmai”. Tāpēc, ja nav pieejama piemērota vakcīna, ārsti turpina vakcināciju pēc “3+1 vakcinācijas shēmas” (dzīves otrajā, trešajā, ceturtajā un vienpadsmitajā mēnesī)!
Atsvaidzinoša vakcinācija pret garo klepu
Vakcīna pret garo klepu neaizsargā visu mūžu. Lielākajai daļai vakcinēto cilvēku aizsargājošais efekts izzūd apmēram pēc pieciem līdz septiņiem gadiem. Tāpēc, lai arī turpmāk būtu aizsargāts pret garo klepu, ir nepieciešamas regulāras revakcinācijas.
- Pirmā revakcinācija pret garo klepu ir ieteicama piecu līdz sešu gadu vecumā.
- Otrā revakcinācija jāveic vecumā no deviņiem līdz 17 gadiem.
- Pieaugušajiem speciālisti iesaka vienreizēju garā klepus vakcīnas revakcināciju.
- Īpašas cilvēku grupas (veselības aprūpes darbinieki un kopienas iestādes, cieši kontaktpersonas un jaundzimušo aprūpētāji, grūtnieces) reizi desmit gados saņem revakcināciju pret garo klepu.
Vakcinācija, neskatoties uz to, ka ir bijusi slimība
Ja cilvēks saslimst ar garo klepu, viņam parasti veidojas īpaša aizsardzība pret garā klepus izraisītājiem. Taču arī šī aizsardzība nav spēkā visu mūžu: zinātnieki pieļauj, ka imunitāte saglabājas maksimāli desmit līdz 20 gadus pēc tam, kad cilvēkam ir bijis garais klepus.
Pat pārdzīvojot garo klepu, ārsti iesaka vakcināciju pret garo klepu!
Garais klepus, neskatoties uz vakcināciju?
Ja vakcinācija pret garo klepu netiek atsvaidzināta, kā ieteikts, vakcinācijas aizsardzība tiek zaudēta. Ja pēc tam inficējaties ar garā klepus patogēnu, jūs saslimst ar garo klepu. Tas notiek ar daudziem jauniešiem un pieaugušajiem, kuri ir izlaiduši revakcināciju.
Ļoti reti notiek arī tā, ka vakcinācija pret garo klepu nebija pietiekama, lai novērstu infekciju. Tā tas ir, piemēram, ar nepilnīgu pamata imunizāciju. Tad garais klepus parasti uzliesmo vieglākā formā.
Vai ir alternatīva vakcinācijai pret garo klepu?
Piesardzības nolūkos tiek ievadītas tās pašas antibiotikas (parasti eritromicīns), kas ieteicamas reālas slimības gadījumā. Tomēr šis pasākums neaizstāj vakcināciju pret garo klepu.
