EpidemioloģijaResursi
A specifiska trauksme (specifiskā fobija) populācijā notiek visbiežāk salīdzinājumā ar citu trauksmes traucējumi (sociālā fobija, agorafobijautt.). Īpašās fobijas gadījumā biežāk sastopami šādi veidi: Pētījumi ir parādījuši, ka 5-20% Vācijas pilsoņu katru gadu saslimst. Šeit ir acīmredzamas arī atšķirības pēc dzimuma, jo sievietēm ir daudz lielāka iespēja saslimt ar konkrētu fobiju nekā vīriešiem.
- Dzīvnieku fobijas (īpaši arahnofobija)
- Pērkona negaisa fobijas (bailes no pērkona negaisa)
- Fobijas augstumā (bailes no liela augstuma)
- Asins fobijas (bailes no asinīm un injekcijām)
- Traumu fobijas.
Ar specifiskām fobijām, atšķirībā no sociālā fobija (bailes no saskares ar cilvēkiem), joprojām ir iespējams izvairīties no baiļu izraisītiem stimuliem (piemēram, liftiem). Atkarībā no fobijas veida slimības sākums atšķiras. Piemēram, dzīvnieku fobija var sākties septiņu gadu vecumā. Ar situācijai raksturīgām fobijām sākums parasti tiek novērots pieaugušā vecumā.
Cēloņi
Specifiskas fobijas parasti attīstās tikai dzīves laikā, un tās var izskaidrot ar daudziem faktoriem: Dažādos faktorus var apkopot trīs grupās:
- Mācīšanās teorijas faktori
- Neirobioloģiskie faktori
- Individuālās atšķirības
1. klasiskā kondicionēšana Ietekmētā persona piedzīvo traumatisku notikumu noteiktā cilvēkā. No šī brīža sākotnēji neitrālā situācija ir piepildīta ar bailēm. Tāpēc situācija vienmēr būs saistīta ar bailēm nākotnē.
mācīšanās pēc modeļa Bieži bailes un raizes pārņem vecāki, radinieki un draugi. Ietekmētās personas, piemēram, novēro, ka māte izvairās no šaurām telpām (liftiem) un jaunībā izrāda spēcīgas trauksmes reakcijas. Gadu gaitā cilvēks pielāgo mātes uzvedību un vēlāk bieži cieš no tām pašām bailēm.
Bet pat pieaugušā vecumā bailes var automātiski pārņemt citas tuvas personas. Papildus apgūtajam ir arī paskaidrojoša pieeja, kas saskata šādas fobijas attīstības cēloņus cilvēka iekšienē. Tā kā autonomā nervu sistēmas ir atbildīga par sirds un elpošana, cita starpā (šeit bailes ir ļoti skaidras), tiek pieņemts, ka personām, kas cieš no fobijas, ir ļoti nestabila autonomā nervu sistēmas, kas diez vai ir izturīgs.
Tādējādi trauksmes simptomi parādās daudz biežāk. Šāda nestabila pārmantojamība nervu sistēmas ir arī apspriests, taču pagaidām tam nav reālu pierādījumu. Pagājušajā gadsimtā joprojām ļoti ilgi tika uzskatīts, ka garīga slimība varētu izskaidrot ar ļoti spēcīgu personības iezīmju izpausmi.
Šī ideja vedina uz domu, ka varētu būt saistība starp noteiktu personības iezīmju esamību un a garīga slimība. Gadījumā, ja specifiska trauksme (specifiska fobija) tāpēc jāpieņem, ka cilvēkiem, kuri parasti ir noraizējušies, varētu būt arī lielāka iespēja saslimt ar trauksmes traucējumiem. Tas ir apstiprināts arī izmēģinājumos ar dzīvniekiem ar žurkām. Kopumā tiek pieņemts, ka individuālās atšķirības personu personībā, kā arī iepriekšējā pieredze ievērojami veicina a garīga slimība (šeit: trauksmes traucējumi). Ja ņem vērā visas trīs jomas (mācīšanās pieredzes, neirobioloģiskas reakcijas, individuālas atšķirības), var pieņemt, ka trauksmes traucējumu (fobijas) attīstības izskaidrošanai var izmantot faktoru kombināciju.
