Diagnoze | Bailes no zaudējumiem bērniem

Diagnoze

Pārmērīga diagnoze bailes no zaudējumiem, psiholoģijā ar nosaukumu “Emocionālie traucējumi ar atdalīšanas trauksmi bērnība“, Tiek veidots, pamatojoties uz noteiktiem novērojamiem uzvedības modeļiem un bērna izteiktajām bailēm. Tie ietver, piemēram, atteikumu iet uz skolu vai bērnudārzs lai uzturētos kopā ar aprūpētāju vai pastāvīgas, bet nereālas bailes no briesmām, kas varētu nošķirt bērnu no aprūpētāja. Šīs bailes var ietekmēt bērnu arī kā fiziskus simptomus, tostarp galvassāpes, nelabums un vemšana or sāpes vēderā.

Lai gan lielākā daļa no šīm uzvedībām rodas lielākajai daļai bērnu, attīstoties, šāda emocionāla traucējuma diagnoze galvenokārt attiecas uz šīs uzvedības apjomu un ilgumu. Parasti nav iespējams precīzi norādīt apstākļus vai uzvedību, kad bailes par zaudējumu bērniem joprojām ir “normālas” un kad tās tiek uzskatītas par “nenormālām”, jo tās ir atkarīgas no daudziem faktoriem, piemēram, bērna rakstura vai vides. Tomēr vairumā gadījumu salīdzinājums ar viena vecuma bērniem un apmaiņa ar citiem vecākiem par viņu bērnu uzvedību var palīdzēt labāk novērtēt paša bērnu.

Tas ir pilnīgi normāli, un arī daba to paredz, ka zīdaiņi un mazuļi sāk raudāt, kad vecāki aiziet vai pat aizmirst viņus no acīm, jo ​​viņi vēl nav iemācījušies, ka vecāki vienmēr atgriežas. Šī atziņa attīstās tikai laika gaitā, lai viena gada veci bērni ne vienmēr sāktu raudāt, tiklīdz aprūpētāja (māte vai tēvs) nav redzams. Termins “uzkrītošs” raksturotu uzvedību, kurā šis process notiek daudz vēlāk, un bērni divu vai trīs gadu vecumā joprojām izrāda izteiktu trauksmi, tiklīdz aprūpētājs uz dažām minūtēm attālinās. Vēl viens pārbaudījums lielākajai daļai bērnu ir viņu sākums bērnudārzs gadus, jo parasti tā ir pirmā reize, kad viņi ilgu laiku tiek šķirti no vecākiem. Parasti bērni tomēr pierod pie tā, ka viņiem vienas vai divu nedēļu laikā jāpavada dažas stundas bez vecākiem. Ja šis process ilgst daudz ilgāk vai ja radušās bailes pat neļauj apmeklēt bērnudārzs, to var raksturot arī kā “uzkrītošu”, pēc tam īpaši jāpievēršas bērna bailēm un jāmeklē pasākumi, lai ar tām tiktu galā.