Sirds paklupšanas cēloņi Sirds klupšanas simptomi

Sirds stumbles cēloņi

Trigeri ir dažāda veida. Stimulējošas, psihotropas vielas, piemēram, nikotīns, kafija vai alkohols var izraisīt arī iepriekš minētos simptomus papildus citiem neskaitāmajiem efektiem. Tos var izraisīt medikamenti.

Piemēram, noteiktas vairogdziedzera zāles un hormonu preparāti var vēl vairāk negatīvi ietekmēt sirds, kas jau ir jutīgs pret ritma traucējumiem. Turklāt kālijs bieži tiek ieteikti preparāti, jo t.s. hipokaliēmija koncentrācija kālijs iekš asinis ir zem normas) var izraisīt arī sirds klupdams vai sirds aritmija. Turklāt, sirds klupšana ir arī viena no dažu zāļu, piemēram, sirds glikozīdu preparātu, kā arī dažu citu iespējamām blakusparādībām.

Retos gadījumos šie simptomi var būt saistīti ar nopietnām sirds slimībām, piemēram, koronāro artērija slimība ( koronārās artērijas vairs nevar nodrošināt sirdi ar pietiekamu daudzumu asinis) vai sirds muskuļa iekaisums. Dzelzs deficīts var būt viens no cēloņiem sirds mazspēja: dzelzs, kas ir svarīgs ķermeņa minerāls, ir būtisks sarkanās krāsas veidošanai asinis šūnas. Šī minerāla trūkums izraisa anēmiju, kas savukārt izraisa nepietiekamu skābekļa daudzumu asinīs un ķermenī, jo sarkanās asins šūnas ir atbildīgas par skābekļa transportēšanu. Samazināto asins skābekļa transportēšanas spēju beidzot kompensē ātrāka sirdsdarbība un līdz ar to arī ātrāka asins cirkulācija asinsrites sistēmā, kas savukārt cita starpā var izraisīt ritma traucējumus un manāmu sirds klupšanu. .

Kā es varu atklāt bīstamu sirds klupšanu?

Ne katra jūtamā sirds paklupšana ir vienlīdz bīstama, bieži tā ir nekaitīga papildu sitiens, kam citādi veseliem pacientiem nav slimības vērtības. Tas, ka sirds ritma traucējumi ir jūtami kā sirds paklupšana, nenozīmē, ka tie principā arī ir draudoši - vai un cik spēcīgi jūtama sirds klupšana, katrs indivīds var ļoti atšķirties: vienam pacientam izteikti ritma traucējumi nav pamanāmi, citam pat nelielas ir pamanāmas, jo paklūp ļoti nepatīkama sirds. Tomēr, ja sirds klupšanu pavada citi simptomi, piemēram, reibonis, elpas trūkums, sāpes krūtīs, nelabums vai svīšana, skartajai personai tas jāapzinās un jākonsultējas ar ārstu, jo tas var bīstami ietekmēt kardiovaskulārā sistēma. Ja rodas šādi pavadošie simptomi, tā var būt pazīme, ka sirds vairs nespēj pietiekami sūknēt un apgādāt pārējo ķermeni ar asinīm, vai arī pati sirds vairs netiek apgādāta ar pietiekamu daudzumu asiņu.