Žagas smēķēšanas laikā
Cigarešu dūmi ir arī iespējamais cēlonis žagas. Kad smēķēšana, dūmi caur plaušām nonāk plaušās ieelpošana un vienlaikus nonāk saskarē ar barības vada gļotādu. Tāpat kā alkohols, nikotīns dūmi ir arī šūnu inde.
Kad smēķēšana, barības vada gļotādas un vējš ir iekaisušas, kas var izraisīt žagas kā arī klepus. Iespējams, kad tiek norīts pārāk daudz gaisa smēķēšana. Palielināta gaisa norīšana noved pie pārmērīgas gaisa piepūšanās kuņģis, kas savukārt tieši kairina freniskais nervs phrenic nervu un tādējādi var novest pie žagas. Ja smēķēšana ir izraisījusi plaušu vēzis, ir arī iespējams, ka tiešs kontakts ar freniskais nervs var rasties audzēja lieluma palielināšanās un iespējamās izplatīšanās dēļ. Izstumjot un infiltrējot nervu caur audzēju, šis stimuls var arī veicināt žagas attīstību.
Kopsavilkums
Žagas, kas pazīstamas arī kā singultus, parasti ir pēkšņas ritmiskas kontrakcijas no diafragma kam seko gaisa saspiešana pret aizvērtajām zarnām, kas noved pie tipiskas žagas skaņas. Žagas laikā diafragma, kam ir vissvarīgākā loma elpošanas procesā, kļūst aktīvāka un nekontrolētāka (diafragmas kontrakcija paplašina plaušas, un negatīvs spiediens izraisa nepieciešamā gaisa iekļūšanu plaušās. Visbiežākais žagas cēlonis ir pārmērīga kuņģis ar gaisu.
Steiga ēšana var izraisīt pārāk daudz gaisa iekļūšanu kuņģis un tādējādi kairina diafragma. Pēkšņā žagā tiek vainots arī auksts ūdens vai pārāk pikants ēdiens. Diafragmu piegādā N. Phrenicus un N. Vagus.
To kairinājums nervi var izraisīt arī pēkšņas žagas. Arī veģetatīvās situācijas, piemēram, uztraukums vai šoks, var izraisīt žagas, kas drīz atkārtojas. Papildus šiem daudzajiem diezgan nekaitīgajiem cēloņiem ir arī nopietnas slimības, piemēram, audzēju slimības, kas noved pie spiediena uz diafragmu vai atbilstošo nervi un tādējādi var izraisīt žagas, kas tomēr parasti kļūst hroniskas.
Arī diafragmai tuvu esošo struktūru saķeres nervi no iepriekšējām operācijām var izraisīt žagas. Vairumā gadījumu vienkāršu žagas terapija nav nepieciešama, jo tās izzūd pēc dažām minūtēm vai stundām. Pastāv neskaitāmi mājas aizsardzības līdzekļi, kas svārstās no 30 sekundēm līdz gaisa aizturei autogēna apmācība un dzerot aukstu ūdeni.
Hroniskas žagas gadījumā var ievadīt benzodiazepīna tipa vai neiroleptiska tipa zāles. Retos gadījumos žagas, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus, papildus ierosinošās pamatslimības likvidēšanai skarto iznīcina freniskais nervs jāņem vērā arī. The elpošana darbību tad pārņemtu pretējs nervs. Tomēr, ņemot vērā daudzos procedūras riskus, frēniskā nerva ķirurģiska sasiešana ir pēdējā ārstēšanas iespēja. Papildu interesanta informācija šajā jomā: Pārskats par visām iepriekš publicētajām tēmām šajā jomā ir atrodams sadaļā Anatomija AZ
- Žagas cēloņi
- Ko darīt žagas gadījumā
- Elpošana
- Plaušu funkcijas pārbaude
- Diafragma
- Krūtis
- Benzodiazepīns
