Sāpes sirdī saspringuma dēļ
Spriedze var izraisīt arī sāpes tas jūtas kā sirds sāpēt. The sāpes var uztvert arī kā sirds sāpes bez sirds iesaistīšanās. Parasti jūs izjūtat durošu vai vilinošu sajūtu lāde.
Saspringtais muskulis var būt muskuļi, kas savieno ribiņas vai spriedze diafragma. Nepareizi guļot naktī vai paceļot smagus priekšmetus, var izraisīt šādu ribu muskuļu sasprindzinājumu. The diafragma ir īpaši uzsvērts intensīvu sporta veidu laikā, piemēram, lēns skrējiens, kāpšana vai stipra klepošana, un, ja tas ir pārslogots, tas var izraisīt spriedzi. Šīs muskuļu sāpes atšķiras no sāpēm, kas faktiski rodas no sirds, it īpaši ar to, ka to var precīzi lokalizēt. Bieži dūrienu vai sāpes var attiecināt tieši uz vienu punktu, un viņi mazāk izjūt spiedienu uz lāde.
Sirds sāpes stresa un uztraukuma dēļ
Gadījumā, ja sirds sāpes ko izraisa stress un uztraukums, ir svarīgi noskaidrot, vai sāpes ir tīri emocionāls, psiholoģisks cēlonis, vai arī tās izraisa sirds stāvoklis kas stresa apstākļos tiek uztverts spēcīgāk. Koronārās sirds slimības gadījumā, ti, koronārās artērijas, sirds sāpes izraisa samazināts asinis un tādējādi samazināta skābekļa padeve. Garīgā vai fiziskā stresa laikā sirds sāk sisties straujāk un spēcīgāk.
Tā rezultātā sirdij nepieciešams vairāk skābekļa, asinis piedāvājums ir vēl mazāk pietiekams un sirds sāpes notiek. Turklāt koronārās artērijas tiek piegādāti ar asinis, īpaši sirds piepildīšanas fāzē. Tomēr, ja sirds mēģina īsākā laikā iesūknēt ķermenī vairāk asiņu, izstumšanas fāze tiek pagarināta un sirds piepildīšanas fāze tiek saīsināta.
Tā rezultātā koronārās artērijas tiek mazāk apgādāti ar asinīm, un skābekļa piegāde sirdij samazinās. Ja koronārā sirds slimība ir sirds sāpju cēlonis stresa un uztraukuma laikā, tā jāārstē. Turpretī no tā jānošķir tīri emocionālas sūdzības un jāārstē pašreizējais cēlonis. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka psiholoģiskas problēmas var izraisīt arī organiskas slimības. Tā tas ir ar t.s. Salauzts sirds sindroms.
