Ievads
Pašnāvnieciskas domas rodas daudziem cilvēkiem, un tām ne vienmēr jābūt tūlīt bīstamām, taču joprojām vajadzētu būt modriem. Cilvēki ar garīgām slimībām, piemēram, depresija or šizofrēnija īpaši bieži tiek skarti. Šīs domas rada ļoti lielu stresu ne tikai skartajai personai, bet arī tuviniekiem, kuriem ar tām jāsaskaras.
Tā kā tas nav kaut kas, ko jūs parasti piedzīvojat katru dienu, tēmas risināšana bieži ir ļoti sarežģīta un var ātri kļūt pārliecinoša. Tāpēc ir svarīgi agrīnā posmā meklēt profesionālu atbalstu. Bet kā tieši rīkoties šādā situācijā?
Kas man jādara, ja radinieks izsaka domas par pašnāvību?
Pirmkārt, jāzina, ka domas par pašnāvību vai plānu risināšana nekaitēs skartajiem un nemudinās viņus faktiski atņemt dzīvību. Gluži pretēji, nav jābaidās atklāti runāt par šo tēmu. Skartajai personai parasti ir atvieglojums beidzot atrast kontaktpersonu.
Sarunas laikā jācenšas noskaidrot, vai pastāv akūtas briesmas. Ir divi galvenie jautājumi, kurus var uzdot: Ar šiem diviem jautājumiem ir vieglāk novērtēt, cik akūta un bīstama ir situācija. Ja attiecīgā persona jau ir izstrādājusi plānus vai pat sagatavojusies, viņam vai viņai pēc iespējas ātrāk jādodas uz psihiatrisko klīniku ar stacionāru ārstēšanu, ambulatorā ārstēšana šeit vairs nav noderīga!
Ideālā gadījumā skartā persona tam piekrīt un jūs pats varat viņu pavadīt uz psihiatrisko klīniku, nekādā gadījumā nedrīkst atstāt viņu vienu. Tomēr, ja situācija ir pārāk bīstama, it īpaši tāpēc, ka pastāv draudi sev vai citiem, ieteicams brīdināt glābšanas dienestu, kurš pēc tam izsauks policiju, ja nepieciešams. Tomēr ne visi cietušie ir akūti apdraudēti, daudziem sākumā ir tikai neskaidras domas par pašnāvību.
Šādā gadījumā ir īpaši svarīgi ļoti labi klausīties, būt ar lielu pacietību un nenosodīt vai neuztvert skarto personu nopietni. Jācenšas būt saprotošam un neizraisīt morālu spiedienu. Vislabāk ir veltīt laiku un mierīgi sarunāties privātā, aizsargātā vietā, kur attiecīgā persona jūtas ērti.
Šāda situācija prasa no klausītāja lielu drosmi un var būt milzīga. Jums kā radiniekam nav jāmeklē šo domu iemesls vai domu risinājums garīga slimība. Klausīšanās sniegtajam atbalstam jau ir liela loma.
Nākamais solis ir palīdzības meklēšana. Ja jūs mēģināt uzņemties atbildību pats, var gadīties, ka stresa dēļ nonākat garīgā krīzē. - Vai ir vai jau ir bijuši konkrēti pašnāvības plāni? - Vai ir vai ir bijuši pašnāvības mēģinājumi?
Visi šīs sērijas raksti:
