Masalu vakcinācija: kad tā tiek veikta?
Masalu vakcinācija ir ļoti svarīga, proti, slimība var izraisīt nopietnas komplikācijas, piemēram, vidusauss, plaušu vai smadzeņu iekaisumu. Lai gan šādas komplikācijas ir reti, tās var būt nopietnas un pat letālas. Bērni, kas jaunāki par pieciem gadiem, un pieaugušie, kas vecāki par 20 gadiem, ir īpaši uzņēmīgi pret masalu komplikācijām.
- Zīdaiņi un mazi bērni (pamata imunizācija pirmajos divos dzīves gados).
- Pieaugušie, kas dzimuši pēc 1970. gada, ja viņi nav vakcinēti pret masalām vai ir vakcinēti tikai vienu reizi bērnībā vai kuriem ir neskaidrs vakcinācijas statuss
Noteikumi saskaņā ar Masalu aizsardzības likumu
STIKO vakcinācijas rekomendācijas kopš 1. gada 2020. marta ir papildinātas ar Masalu aizsardzības likumu, kas nosaka obligātu masalu vakcināciju atsevišķos gadījumos:
Uz pusaudžiem, kuri apmeklē skolu, izglītības iestādi vai citu kopienas iestādi, kur pārsvarā tiek aprūpēti nepilngadīgie, attiecas arī Masalu aizsardzības likums. Tāpat kā ar bērniem, ir jāpierāda, ka viņi ir divreiz vakcinēti pret masalām vai ka viņiem ir pietiekama imunitāte, jo viņi ir pārdzīvojuši masalu.
Visiem bērniem vai pusaudžiem un pieaugušajiem, kas dzimuši pēc 1970. gada un kuri jau tika aprūpēti vai strādāja kopienas iestādē 1. gada 2020. martā, vēlākais līdz 31. gada 2021. jūlijam ir jāiesniedz pierādījums par vakcināciju pret masalām vai imunitāti.
Turklāt saskaņā ar likumu par aizsardzību pret masalām patvēruma meklētājiem un bēgļiem četras nedēļas pēc uzņemšanas kopienas patversmē ir jāiesniedz pierādījums par aizsardzību pret masalu vakcināciju.
Ko sasniegt ar obligāto vakcināciju?
Obligātā vakcinācija ir paredzēta, lai nākotnē pēc iespējas novērstu masalu uzliesmojumus. Tas īpaši aizsargā mazuļus, kuri parasti netiek vakcinēti līdz viena gada vecumam, bet kuriem salīdzinoši bieži attīstās letālas komplikācijas. Turklāt cilvēki, kuru imūnsistēma neveido pietiekamu aizsardzību.
Masalu vakcinācija: kad nedrīkst veikt?
Parasti vakcināciju pret masalām nedrīkst ievadīt šādos gadījumos:
- Grūtniecības laikā (skatīt arī piezīmes zemāk)
- Akūta drudža (> 38.5 grādi pēc Celsija) vai citas smagas, akūtas saslimšanas gadījumā
- Paaugstinātas jutības gadījumā pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām
Masalu vakcīna
Masalu vakcīna ir tā sauktā dzīvā vakcīna. Tas satur novājinātus patogēnus, kas vairs nav spējīgi vairoties (novājināti masalu vīrusi). Tomēr imūnsistēma uz to reaģē, ražojot specifiskas antivielas. Tas padara masalu vakcināciju par tā saukto aktīvo vakcināciju (atšķirībā no pasīvās vakcinācijas, kurā tiek injicētas gatavas antivielas, piemēram, pret stingumkrampjiem).
Vairs nav vienas masalu vakcīnas
Kopš 2018. gada ES nav pieejama neviena atsevišķa vakcīna (viena vakcīna) pret masalām. Ir pieejamas tikai kombinētās vakcīnas – vai nu MMR vakcīna (kombinētā vakcīna pret masalām, parotītu un masaliņām), vai MMRV vakcīna (papildus aizsargā pret vējbakām, ti, vējbaku patogēniem).
Turklāt kombinētās vakcīnas ir izrādījušās tikpat efektīvas un panesamas kā attiecīgās atsevišķās vakcīnas.
Pat ja kādam jau ir imunitāte pret kādu no masalu, cūciņu, masaliņu vai vējbaku (MMRV) slimībām (piemēram, slimības pārdzīvošanas dēļ), kombinēto vakcīnu var ievadīt – nepalielinās blakusparādību risks.
Masalu vakcinācija: grūtniecība un zīdīšanas periods
Pēc masalu vakcinācijas no grūtniecības jāizvairās četras nedēļas!
Ja iestājas grūtniecība vai ārsts ir vakcinējies, jo grūtniecība vēl nebija zināma, aborts nav nepieciešams. Daudzi simti reģistrēto vakcināciju grūtniecības laikā vai neilgi pirms tās neuzrādīja paaugstinātu bērna anomāliju risku.
Masalu vakcinācija: cik bieži tiek vakcinēta?
Vispārējais vakcinācijas ieteikums pieaugušajiem, kas dzimuši pēc 1970. gada un kuriem nav pietiekamas imunitātes pret masalām, ir viena masalu vakcinācija.
Pieaugušajiem, kas dzimuši pēc 1970. gada un strādā medicīnas vai sabiedriskās vietās, saskaņā ar Masalu aizsardzības likumu ir jābūt vakcinētiem pret masalām vismaz divas reizes vai jāsniedz pierādījumi par esošo imūno aizsardzību, piemēram, slimības dēļ!
Masalu vakcinācija: kā tā tiek veikta?
Bērniem un pusaudžiem, kuri zīdaiņa vecumā nav saņēmuši tikai vienu vakcinācijas devu vai nesaņēma nevienu vakcināciju, pēc iespējas ātrāk jāsaņem masalu vakcinācija: tiek ievadīta trūkstošā otrā vakcinācijas deva vai jāveic pilnīga pamata imunizācija ar divām vakcinācijas devām ar vismaz četru nedēļu starplaiku.
- Strādājot medicīnas vai sabiedriskā vidē, ir nepieciešamas divas vakcinācijas pret masalām, ja nav pierādījumu, ka esat pārdzīvojis masalu slimību.
- Visiem pārējiem pieaugušajiem, kas dzimuši pēc 1970. gada ar nepietiekamu imunitāti pret masalām, ir ieteicama vienreizēja masalu vakcinācija.
Kur tiek injicēta vakcīna?
Masalu vakcinācija: blakusparādības
Tāpat kā jebkura vakcinācija un jebkurš cits medikaments, arī masalu vakcinācija – precīzāk, MMR vai MMRV vakcinācija – var izraisīt blakusparādības, pat ja tiek uzskatīts, ka tā kopumā ir labi panesama. Dažiem vakcinētiem indivīdiem rodas vietējas reakcijas injekcijas vietā, piemēram, apsārtums, sāpes un pietūkums nākamajās dienās pēc vakcinācijas. Reizēm tiek novērots limfmezglu pietūkums injekcijas vietas tuvumā.
Reizēm attīstās viegls pieauss dziedzera pietūkums. Reti rodas viegls sēklinieku pietūkums vai locītavu diskomforts (pēdējais ir priekšroka pusaudžiem un pieaugušajiem).
Ļoti retas vakcinācijas pret masalām (vai MMR vai MMRV vakcinācijas) blakusparādības ir alerģiskas reakcijas un ilgstošs locītavu iekaisums.
Zīdaiņiem un maziem bērniem temperatūras paaugstināšanās dēļ reti var būt febrili krampji. Tiem parasti nav nekādu seku. Febrilu krampju risks ir nedaudz lielāks, ja ārsti pirmajā vakcinācijā MMR vakcīnas vietā izmanto MMRV vakcīnu. Tāpēc ārsti bieži izvēlas MMR vakcīnu pirmajai injekcijai un ievada vējbaku vakcīnu citā ķermeņa vietā. Pēc tam bez problēmām var veikt nākamo vakcināciju ar MMRV vakcīnu.
Divām līdz piecām no 100 vakcinētajām personām vienu līdz četras nedēļas pēc vakcinācijas pret masalām attīstās tā sauktās vakcinācijas masalas: pēc izskata tās atgādina īstās masalas, tas ir: Slimajiem rodas vāji masalām līdzīgi izsitumi, ko bieži pavada drudzis. .
Nav autisma MMR vakcinācijas dēļ!
1998. gadā publicētais pētījums, kurā piedalījās divpadsmit dalībnieki, ilgu laiku satrauca iedzīvotājus – un daļēji tas notiek arī šodien: pētījumā tika pieņemts, ka ir iespējama saikne starp MMR vakcināciju un autismu.
Pagaidām gan zināms, ka toreiz tika publicēti apzināti nepatiesi un fiktīvi rezultāti – atbildīgais ārsts Lielbritānijā zaudēja medicīnisko licenci un publicētais pētījums tika pilnībā atsaukts.
Cik ilgi notiek masalu vakcinācija?
Eksperti pieļauj, ka pilnīgas pamata imunizācijas – ti, masalu vakcinācijas divreiz – efekts ilgst visu mūžu. Iespējams, ka noteiktu antivielu (imūnglobulīna G jeb saīsināti IgG) daudzums pret masalu vīrusiem vakcinētās personas asinīs ar laiku samazinās. Tomēr saskaņā ar pašreizējām zināšanām tas neietekmē vakcinācijas aizsardzību.
Vai man ir nepieciešama revakcinācija pret masalām?
Tomēr pagaidām nekas neliecina, ka tas ietekmētu iedzīvotāju imunizāciju pret masalām. Līdz ar to saskaņā ar pašreizējām zināšanām nav nepieciešams atsvaidzināt masalu vakcināciju.
Masalas, neskatoties uz vakcināciju
Papildus iepriekšminētajām masalu vakcīnām cilvēki retos gadījumos var saslimt arī ar “īstajām” masalām pēc divreizējas masalu vakcīnas saņemšanas. Attiecībā uz šīs parādības cēloni ārsti izšķir primārās un sekundārās vakcinācijas neveiksmes.
Primārās vakcinācijas neveiksmes gadījumā masalu vakcinācija jau no paša sākuma neattīsta paredzēto aizsargājošo efektu. Apmēram vienam līdz diviem procentiem vakcinēto dubultā vakcinācija pret masalām nedarbojas. Tas nozīmē, ka skartās personas neražo pietiekami daudz antivielu pret masalu vīrusiem.
Zīdaiņiem to var izraisīt arī mātes antivielas. Tie cirkulē bērna asinīs un tādējādi var mijiedarboties ar masalu vakcīnu. Tā rezultātā retos gadījumos vakcīnas aizsardzību nevar noteikt.
Nepareiza vakcīnas uzglabāšana vai ievadīšana var izraisīt arī primārās vakcīnas neveiksmi.
Sekundārās vakcinācijas neveiksme
Masalu vakcinācija pēc saskares
Eksperti iesaka šo pēcekspozīcijas aktīvo vakcināciju visām skartajām personām, kas vecākas par deviņiem mēnešiem. Atsevišķos gadījumos ir iespējama arī agrāka vakcinācija “ārpus apstiprinājuma diapazona” – sešu līdz astoņu mēnešu vecumā. Slimajiem bērniem pēc tam joprojām jāsaņem parastās divas masalu vakcinācijas. Tas ir vienīgais veids, kā parasti var droši panākt aizsardzību pret vakcīnu.
Masalu slēdzenes vakcinācija
Pasīvā vakcinācija pēc iedarbības
Grūtnieces un mazuļi, kas jaunāki par sešiem mēnešiem, var saņemt arī pasīvo imunizāciju kā piesardzību pēc iespējamās masalu infekcijas. Tas ir tāpēc, ka aktīvā masalu vakcinācija grūtniecības laikā nav atļauta (nav dzīvu vakcīnu!) un nav apstiprināta bērniem līdz sešu mēnešu vecumam.
Pēc pasīvās imunizācijas (imūnglobulīna ievadīšanas) sekojošā MMR vai MMRV vakcinācija nav droši efektīva aptuveni astoņus mēnešus!
