Dusmas
Dusmu izjūtai ir svarīga un galvenā loma skumju izpratnē un pārdzīvošanā no lielākās daļas cilvēku viedokļa. Arī labi pazīstamajā skumjas fāzē liela nozīme ir dusmām vai dusmām. Pārsvarā autori atsaucas uz skumjām, ko piedzīvo tuvu cilvēku nāve, bet arī citi likteņa triecieni var izraisīt skumjas - un tās sekas - dusmas.
Šīs dusmas bieži pavada citu cilvēku skaudība, kuriem nav jāpiedzīvo šāds liktenis. Tādi jautājumi kā “Kāpēc es?” vai "Ko es esmu darījis, ka kaut kas tāds notiek ar mani?"
bieži dzen dusmas un dusmas vēl vairāk. Tomēr atsevišķi katrs cilvēks skumjas piedzīvo atšķirīgi, un ne visi reaģē ar dusmām un dusmām. Daudzi cilvēki sēras laikā saskaras ar dusmu sajūtu, un to nevajadzētu nomākt, kad tas notiek. Tas tikai rada lielāku spriedzi, vainas izjūtu un negatīvas emocijas.
Noliegums
Daudzi cilvēki sākotnēji reaģē uz a trieka liktenis, nāve vai nopietna diagnoze ar neizpratni un apjukumu. Sava veida šoks notiek arī pirmajos brīžos vai pat dienās. Šajā posmā dominējošais mehānisms ir sēru iemesla noliegšana.
To bieži dēvē par “negribošu apzināties”. Cietušie bieži raksturo bezpalīdzības, bezpalīdzības vai pat tukšuma sajūtu. Daudzi cilvēki šajos brīžos nespēj adekvāti izteikt savas jūtas. Nepiederošajiem tas var radīt lielu stresu. Sēru notikuma noliegšana var ilgt vairākas nedēļas.
Sēru ilgums
Ir ļoti grūti saistīt skumjas ar universālu modeli un tādējādi definēt to vispārīgi. Sēru procesa ilgums ir kaut kas ļoti individuāls, ko nevar vienkārši definēt dienās, nedēļās vai pat gados. Daudzas puses atkārtoti norāda dažādus laikus, taču tos nevar pārbaudīt.
Sēras ir plūstošs process, kas nebeidzas pēkšņi. Daži cilvēki sēro dažus mēnešus, citi vairākus gadus. Ir ļoti grūti atšķirt normālu sēru no a depresija.
Robežas ir gandrīz plūstošas. Jo īpaši tiem, kurus tas skar, viņu viedoklis par situāciju ir neskaidrs, tāpēc to atšķirt ir vēl grūtāk. Tā saucamais sēru darbs, kas ir normāla reakcija uz zaudējumu, tiek uzskatīts par fizioloģisku. Tas individuāli ir ļoti atšķirīgs un ir integrēts apstrādes procesā.
Savukārt sēru reakcija ilgst ilgāk par 6 mēnešiem un ir intensīvāka nekā sēru darbs. Tomēr to, ko sauc par “vardarbīgāku”, ir ļoti grūti izteikt vārdos. Tikai profesionāls novērtējums, ko veic a psihiatrs, skaidrību var sniegt psihologs vai psihoterapeits.
Tomēr pat sēru reakcija vēl nav depresija. Ļoti svarīga sēru reakcijas atšķirīgā iezīme un depresija ir prieka sajūta. Cilvēki ar depresiju būtībā izjūt nomāktu garastāvokli, bez prieka, neatkarīgi no dienas apstākļiem, turpretī cilvēki, kuriem ir skumjas reakcijas, var just prieku.
Bet tas, protams, nav tik vienkārši. Depresija ir nopietna psihiska slimība, kas tiek diagnosticēta pēc stingriem kritērijiem. Lai diagnosticētu depresiju, ir jāievēro šie kritēriji. Nejutīguma sajūta ir ļoti raksturīga arī depresijai, taču tā ir netipiska bēdu reakcijai. Pacienti ar depresiju dažkārt sevi piedzīvo kā emocionāli nabadzīgus gan prieka, gan skumjas ziņā.
