Diagnoze
Ja ir aizdomas par Chagas slimību, pamatojoties uz pacienta parādītajām pazīmēm, var veikt dažādus testus. Šagasas slimības akūtā stadijā dažreiz ir iespējams patogēnu noteikt tieši mikroskopiski asinis uztriepes vai ķermeņa audu paraugi. Chagas slimības hroniskajā fāzē galvenais mērķis ir atklāt antivielas pret tripanosomām.
Antivielas ir īpaši proteīni ko ražo imūnās šūnas (imūnā sistēma) ķermeņa, lai cīnītos pret patogēniem. Cits patogēna noteikšanas veids ir tā saucamā “ksenodiagnostika”. Šī ir procedūra, ko galvenokārt izmanto valstīs, kur Čagas slimība tiek izplatīts.
Šeit laboratorijā audzētās plēsīgās kļūdas, kas vēl nav nonākušas saskarē ar tripanosomām, tiek piestiprinātas pie pacienta ādas, lai tās asinis maltīti. Pēc dažām nedēļām tripanosomas tiek meklētas gremošanas trakts no šīm kļūdām. Ja tie tiek atrasti, tad ir zināms, ka attiecīgais pacients faktiski cieš Čagas slimība.
Terapija
Principā agrāk Čagas slimība tiek atklāts, jo labāk to var ārstēt. Zāļu terapijai ir pieejamas divas PVO ieteiktās vielas - nifurtimox un benznidazols. Diemžēl abām zālēm ir plašs blakusparādību klāsts, un arī to efektivitāte ir pretrunīga. Zāļu lietošana var izraisīt psiholoģiskas izmaiņas, miegainību un kuņģa un zarnu trakta traucējumus, piemēram, caureju un vemšana, ko papildina svara zudums. Nifurtimox un benznidazols nav apstiprināti Vācijā, Austrijā un Šveicē.
profilakse
Tā kā pašlaik nav pieejamas vakcīnas pret Čagasu, galvenā uzmanība tiek pievērsta plēsonīgu kļūdu kā patogēnu nesēju kontrolei. Tā kā pirātu kļūdām patīk pavadīt dienu mazās koka plaisās, vālītēs un salmiņos, būtu ļoti efektīvi būvēt ķieģeļu vai betona ēkas ar cietu jumtu, taču, protams, tas nav iespējams daudzās vietās, tāpēc galvenokārt tiek izsmidzināti insekticīdi . Labu aizsardzību nodrošina arī moskītu tīkli grīdas garumā.
