Aprūpes nepieciešamības noteikšana – process

Prognoze

Bez terapijas mezglains poliarterīts parasti ir smags, un šādos gadījumos prognoze ir slikta.

Ar atbilstošu terapiju prognoze pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies. Lai gan slimība parasti bija letāla apmēram pirms 25 gadiem, izdzīvošanas rādītājs pēc pieciem gadiem pašlaik ir aptuveni 90 procenti. PAN prognoze galvenokārt ir atkarīga no tā, kurš orgāns tiek ietekmēts. Ja tiek ietekmētas nieres, sirds, kuņģa-zarnu trakts vai nervu sistēma, prognoze ir nedaudz sliktāka.

Kopumā, jo agrāk PAN tiek diagnosticēts un ārstēts, jo labāk var novērst orgānu bojājumus. Daudzos gadījumos simptomi pat pilnībā izzūd.

Profilakse

Tā kā mezgla poliarterīta cēloņi nav pilnībā izprotami, īpaša profilakse nav iespējama. Tomēr vakcinācija pret B hepatītu var samazināt PAN attīstības risku.

  • Juridiski apdrošinātās personas: Lai noteiktu aprūpes nepieciešamību, pacientam vai tuviniekam vispirms jāiesniedz iesniegums ilgstošas ​​aprūpes apdrošināšanas kasē (atrodas slimokasē). Ilgstošas ​​aprūpes apdrošināšanas kase pēc tam uzdod slimokasu Medicīnas dienestam (MDK) vai citam neatkarīgam ekspertam noteikt pacienta vajadzību pēc ilgstošas ​​aprūpes.
  • Privāti apdrošinātas personas: Privāti apdrošinātam pacientam vai radiniekam ir jāiesniedz pieteikums klasificēšanai kā persona, kurai nepieciešama aprūpe, attiecīgajā privātajā apdrošināšanas sabiedrībā. Pēc tam apdrošināšanas sabiedrība pasūta MEDICPROOF medicīnisko pakalpojumu, lai noteiktu aprūpes nepieciešamību.

Tikšanās uz vērtēšanu

Vērtētājs (māsu speciālists vai ārsts) neierodas bez brīdinājuma mājā vai iestādē, kurā dzīvo pacients. Novērtēšanai viņš vienojas ar pacientu vai viņa tuviniekiem vai aprūpētājiem.

Šajā paziņojumā par iecelšanu vērtētājs arī lūdz pretendentam sagatavot novērtējumam atbilstošus dokumentus. Tas ietver, piemēram, aprūpes dienestu pārskatus, aprūpes dienasgrāmatas (*) un salīdzināmus apdrošinātās personas veiktos ierakstus, medicīniskos ierakstus, informāciju par pašlaik lietotajiem medikamentiem, kā arī ziņojumus un paziņojumus no citām sociālo pabalstu aģentūrām.

Kas tiek novērtēts?

Vērtētājs novērtē šādas sešas dzīves jomas (“moduļus”):

  • Mobilitāte (fiziskā veiklība, piemēram, piecelšanās no rīta, iešana vannas istabā, kāpšana pa kāpnēm utt.)
  • kognitīvās un komunikatīvās spējas (piemēram, orientēšanās vietā un laikā, faktu izpratne, risku atpazīšana, citu cilvēku teiktā izpratne)
  • uzvedības un psiholoģiskas problēmas (piemēram, trauksme, agresija, izturība pret aprūpi, nemiers naktī)
  • Pašapkalpošanās (piemēram, patstāvīga mazgāšanās, tualetes izmantošana, ģērbšanās, ēšana, dzeršana)
  • Patstāvīgi tikt galā ar slimībām vai ar terapiju saistītām prasībām un stresu un tikt galā ar tiem (patstāvīgi lietot medikamentus, patstāvīgi doties pie ārsta utt.)
  • Ikdienas dzīves un sociālo kontaktu organizēšana (patstāvīga ikdienas rutīnas organizēšana, kontakta nodibināšana ar citiem cilvēkiem, patstāvīga dalība saviesīgos pasākumos u.c.).