Īss pārskats
- Vai aizmāršība ir vienāda ar demenci? Nē, zināma aizmāršība ir normāla parādība. Tikai ievērojama un nepārtraukta atmiņas veiktspējas samazināšanās var būt brīdinājuma signāls par nopietniem atmiņas traucējumiem, piemēram, demenci.
- Cik aizmāršība ir normāli? Šeit nav vispārēji derīgu vadlīniju. Tiem, kas ik pa laikam kaut ko aizmirst, parasti nav par ko uztraukties. Taču, ja sakrājas atmiņas nepilnības un/vai parādās citi simptomi (nepareizas lietas, orientācijas zudums u.c.), jādodas pie ārsta.
- Aizmāršības cēloņi: tostarp stress, spēku izsīkums, noteiktu medikamentu lietošana, pārmērīga alkohola lietošana, demence (piemēram, Alcheimera slimība), meningīts, epilepsija, miega apnoja, nieru vai aknu mazspēja, sirds mazspēja, vairogdziedzera slimības, anēmija, garīgi traucējumi.
- Aizmāršība – ko darīt? Esošai aizmāršībai un profilaksei ieteicami atmiņas treniņi, stimulējoši vaļasprieki, veselīgs uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un relaksācija.
- Lūk, ko ārsts dara aizmāršības gadījumā: veic izmeklējumus, lai noskaidrotu precīzu cēloni, pēc tam uzsāk atbilstošu terapiju (piemēram, ar medikamentiem).
Cik aizmāršība ir normāli?
Ir arī normāli, ja ar vecumu kļūstat aizmāršīgāki vai nespējat atcerēties dažas lietas (precīzi). Tas ir tāpēc, ka procesi, ar kuriem smadzenes uzglabā un izgūst atmiņas informāciju, arī gadu gaitā palēninās. Pēc tam šūnas pārsūta informāciju lēnāk, un spēja atcerēties samazinās. Tas nozīmē, ka pat gados vecākiem cilvēkiem aizmāršība ne vienmēr norāda uz demenci (piemēram, Alcheimera slimību). Piemēram, šķidruma trūkums bieži izraisa aizmāršību, īpaši senioriem. Stress un izsīkums var izraisīt arī atmiņas zudumu.
Tomēr šādiem atmiņas traucējumiem vai pat apjukumu nevajadzētu kļūt manāmi biežākiem. Ja tas tomēr notiek, tas var norādīt uz samazinātu atmiņas ietilpību, kas pārsniedz “nekaitīgu” aizmāršību. Iespējamie iemesli tam ir nepietiekama asins plūsma smadzenēs, ko izraisa “kaļķojušās” artērijas, depresija, trauksmes traucējumi, pārmērīga alkohola lietošana vai pat demence.
Kurā brīdī aizmāršība ir patoloģiska?
Grūti pateikt, kad aizmāršība pārsniedz parasto mērogu. Daži cilvēki uzskata sevi par aizmāršīgiem, ja aizmirst savu EK kartes tapu. Citi neuztraucas pat tad, ja katru otro dienu kaut ko noliek nevietā. Tāpēc ir grūti precīzi definēt “normālu”.
- Jūs bieži aizmirstat tikšanās, vārdus, paroles utt.
- Bieži vien jūs nevarat atcerēties ikdienas vārdus un terminus.
- Reizēm jums ir sajūta, ka nezināt, kā orientēties pazīstamās vietās.
- Jūs bieži noliekat nevietā lietas (atslēgas, brilles, čības, tālvadības pulti utt.).
- Jums ir grūti(-āk) veikt darbības, pie kurām esat pieradis, piemēram, gludināt vai nomainīt spuldzi.
Trauksmes zvaniem vajadzētu zvanīt šādos gadījumos, jo tie var liecināt par progresējošu atmiņas traucējumu:
- atkārtota viena un tā paša jautājuma uzdošana, lai gan persona jau ir saņēmusi atbildi (vairākas reizes).
- viena un tā paša stāsta atkārtota stāstīšana īsā laikā (piemēram, vienas stundas laikā) vienai un tai pašai personai
- problēmas ar ikdienas aktivitātēm un kustībām (piemēram, gatavojot ēdienu, bet aizmirstot to celt uz galda)
- grūtības atcerēties notikumus, kas notika tikai pirms dažām minūtēm
- aizmirstot ne tikai detaļas vai atsevišķus faktus, bet veselus notikumus
- orientācijas problēmas pat pazīstamā vidē
- maz piedziņas, sociāla atstumtība
Aizmāršība: cēloņi un iespējamās slimības
Koncentrēšanās trūkumam un aizmāršībai var būt daudz iemeslu. Vissvarīgākie ir:
Demence
Svarīgas demences formas vai cēloņi:
- Alcheimera slimība: visizplatītākā demences forma ir Alcheimera slimība. Slimajiem smadzeņu šūnas pakāpeniski iet bojā - nav precīzi zināms, kāpēc. Skaidrs ir šāds: skarto cilvēku smadzenēs trūkst acetilholīna (nervu vēstneša). Turklāt smadzenēs veidojas olbaltumvielu nogulsnes, kas varētu būt atbildīgas par šūnu nāvi.
- Asinsvadu demence: Asinsvadu demence ir otra visizplatītākā demences forma. Tas ir balstīts uz asinsrites traucējumiem smadzenēs. Par to ir atbildīgi nelieli insulti. Asinsvadu demences gadījumā atmiņu var saglabāt daudz ilgāk nekā Alcheimera slimībā – tāpēc aizmāršība rodas vēlāk slimības gaitā.
- Lewy ķermeņa demence: Lewy ķermeņa demences gadījumā proteīnu nogulsnes veidojas smadzenēs – tāpat kā Alcheimera slimības gadījumā. Tāpēc abām demences formām ir līdzīgi simptomi. Tomēr Lewy ķermeņa demencei raksturīgas ir redzes halucinācijas un spēcīgas garīgās veiktspējas un modrības svārstības dienas laikā.
- Kreicfelda-Jēkaba slimība: Kreicfelda-Jēkaba slimība izpaužas kā strauji progresējoša demence – ar uzmanības, noturības, koncentrēšanās un atmiņas traucējumiem. Pēc tam demencei tiek pievienoti motoriskie traucējumi (piemēram, muskuļu raustīšanās). Cēlonis ir netipisku olbaltumvielu fragmentu (prionu) nogulsnēšanās smadzenēs.
- Svētā Vita deja: šis ir iedzimtās nervu slimības Hantingtona slimības vecais nosaukums. Skartajiem indivīdiem, starp citiem simptomiem, attīstās progresējoša demence.
- Parkinsona slimība: Apmēram vienai trešdaļai cilvēku ar Parkinsona slimību (kratīšanas paralīzi) vēlākā slimības gaitā attīstās arī demence. Ārsti to sauc par Parkinsona demenci.
- HIV/AIDS: progresējošas HIV slimības gadījumā var tikt ietekmētas arī smadzenes. Tā rezultātā rodas tā sauktā HIV encefalopātija, ko pavada demences simptomi (HIV demence vai AIDS demence).
Citas slimības
Aizmāršība var būt saistīta arī ar citām slimībām. Piemēri:
- Meningīts: šajā gadījumā var rasties aizmāršība, slikta koncentrēšanās spēja, apjukums un miegainība un pat koma (reti). Visbiežāk vainīgie ir baktērijas vai vīrusi.
- Miega apnoja: cilvēkiem ar miega apnoja miega laikā rodas atkārtotas elpošanas pauzes. Tas būtiski pasliktina cilvēka spēju naktīs gulēt. Biežas sekas ir nogurums, aizmāršība un slikta koncentrēšanās dienas laikā.
- Hroniska noguruma sindroms (CFS): sauc arī par hroniska noguruma sindromu. To parasti raksturo smags garīgs (un fizisks) nogurums ar sliktu koncentrēšanos, aizmāršību vai aizkaitināmību.
- Vairogdziedzera darbības traucējumi: gan hipertireoze (hipertireoze), gan hipotireoze (hipotireoze) var būt saistīta ar aizmāršību, dezorientāciju un atmiņas problēmām.
- Akūta nieru mazspēja: tā var izpausties kā atmiņas traucējumi, slikta koncentrēšanās spēja un aizmāršība, kā arī citi simptomi. Tas pats attiecas uz hronisku nieru mazspēju (hronisku nieru mazspēju).
- Aknu mazspēja: aknu mazspēja (piemēram, aknu cirozes vai hepatīta rezultātā) var bojāt smadzenes. Simptomi ir aizmāršība, slikta koncentrēšanās spēja un pat bezsamaņa (aknu koma).
- smaga sirds mazspēja: Daudzi pacienti ar smagu sirds mazspēju cieš no aizmāršības, atmiņas un domāšanas problēmām.
