Hospice aprūpe – plusi un mīnusi

Kur vecs vai neārstējami slims cilvēks vēlas mirt? Atkarībā no privātās un medicīniskās situācijas ir iespējamas dažādas vietas: mājās, hospisā, pansionātā vai pansionātā vai slimnīcā. Katrai vietai ir savas īpatnības attiecībā uz apkārtējiem cilvēkiem, noteikumiem un, protams, izmaksām. Atšķiras gaisotne, iespēja iesaistīt tuviniekus un, visbeidzot, veids, kā tiek izturēts pret mirstošo.

Stacionāra hospise

Pirmkārt: kas ir hospiss? Stacionāra hospiss ir neatkarīga iestāde gan strukturāli, gan organizatoriski, gan ekonomiski. Katrai patversmei ir savs apmācīts personāls un sava koncepcija. Taču mērķis vienmēr ir katram pacientam dzīves beigās harmoniskā vidē nodrošināt vislabāko iespējamo psiholoģisko, (paliatīvo) māsu un (paliatīvo) medicīnisko aprūpi.

Šo māsu aprūpi hospisā nodrošina apmācīts pilnas slodzes un brīvprātīgais aprūpes personāls. Medicīnisko aprūpi sniedz ārsti, kuriem ir pieredze paliatīvajā medicīnā. Sociālie darbinieki, psihologi un kapelāni rūpējas par pacientu un tuvinieku psiholoģiskajām un pastorālajām vajadzībām – bieži vien brīvprātīgi.

Papildus pieaugušo patversmēm dažās valstīs (piemēram, Vācijā un Austrijā) ir arī bērnu patversmes. Taču, tā kā piedāvāto pakalpojumu klāsts parasti knapi apmierina pieprasījumu, interesentiem pacientiem un tuviniekiem daudzviet jārēķinās ar gaidīšanas laiku.

Mirst mājās

Daudzi paliatīvie pacienti dod priekšroku nomiršanai mājās pazīstamā vidē. Ambulatori/mobilie pakalpojumi bieži to var padarīt iespējamu.

Piemēram, Vācijā ir pieejami ambulatorās aprūpes un hospisa pakalpojumi un – pacientiem sarežģītākās situācijās – paliatīvās aprūpes komandas (PCT). Atbilstošās aprūpes struktūras Austrijā ietver mobilos māsu un aprūpes pakalpojumus, mobilās paliatīvās aprūpes komandas un hospice komandas. Šveicē ārējie slimnīcas aprūpes pakalpojumi un mobilie paliatīvās aprūpes pakalpojumi var sniegt iespēju smagi slimiem vai mirstošiem pacientiem pavadīt pēdējo dzīves posmu savās mājās.

Mūža beigu aprūpētājiem ir atvērtas ausis arī pacienta tuviniekiem – arī pēc nāves, piemēram, ja runa ir par sērām vai bēru organizēšanu. Hospisa pakalpojumi/hospisu brigādes ir pieejamas arī radiniekiem.

Vairāk par dažādām paliatīvo pacientu aprūpes struktūrām varat lasīt šeit.

Mirst aprūpes namā

Nav iespējams sniegt vispārīgu apgalvojumu par hospisa aprūpes kompetenci un kvalitāti pansionātos un pansionātos. Tas ir tāpēc, ka katrā mājā ir atšķirīga koncepcija, cita filozofija, kā arī dažādas personāla un telpiskās iespējas.

Tomēr daudzās mājās personāla īpatsvars ir zems – pacientiem ir pārāk maz darbinieku. Tas bieži vien atstāj pārāk maz laika, lai apmierinātu mirstoša cilvēka prasības un vajadzības. Arī tuvinieki parasti tiek iesaistīti un atbalstīti mazāk nekā hospisā, paliatīvās aprūpes palātā slimnīcā vai ambulatoros (mobilos) hospisa pakalpojumus vai hospisa komandas.

Tomēr ambulatori/mobilie patversmes pakalpojumi vai patversmju brigādes pēc pieprasījuma var arī pavadīt pacientus pansionātos viņu pēdējā dzīves posmā, tāpat kā brīvprātīgie dzīves beigu pavadoņi.

Mirst slimnīcā

Tajā strādā paliatīvajā medicīnā apmācīti ārsti un māsu darbinieki, kurus atbalsta citu profesiju grupu pārstāvji, piemēram, psihologi un sociālie darbinieki. Smagi slimu un mirstošu pacientu aprūpē iesaistīti arī kapelāni un brīvprātīgie. Viņiem jāsaņem visaptveroša aprūpe visās jomās – medicīniskajā, māsu un psihosociālajā – atbilstoši viņu vajadzībām.

Zinot, ka viņi jebkurā laikā var saņemt atbilstošu aprūpi, daudziem pacientiem mazina bailes no sāpēm, elpas trūkuma vai citiem nepanesamiem simptomiem un nedaudz atvieglo viņu pēdējās dienas. Arī radinieki gūst labumu no profesionālās diennakts aprūpes: viņi var atteikties no atbildības un laiku pa laikam atkāpties, lai uzlādētu baterijas sev un mirstošajam.

Tomēr slimnīca paliek slimnīca: ir sveša vide, biežāk mainās personāls, starp ārstiem un māsu darbiniekiem iestājas noteikta rutīna, un ir grūti nodrošināt pietiekamu privātumu.