Kas ir operācijas sagatavošana?
Sagatavošanās operācijai ietver dažādus pasākumus, kas ārstam un pacientam jāveic pirms ķirurģiskas procedūras. Pirmkārt, tas ietver informatīvu diskusiju par procedūru, kā arī noteikumiem par diētu un medikamentiem. Atkarībā no darbības veida var būt nepieciešamas arī turpmākas darbības, piemēram
- Zarnu attīrīšana, dzerot īpašus šķidrumus
- Ķirurģiskās zonas depilācija
- Ķirurģiskās zonas marķēšana uz ķermeņa (piemēram, krūšu palielināšanai)
- Pacienta stāvokļa stabilizēšana, piemēram, ievadot infūzijas (parasti ārkārtas procedūrās)
Ārsts un māsu personāls rūpīgi dokumentē individuālos soļus, gatavojoties operācijai pacienta medicīniskajos dokumentos. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka netiek aizmirsts neviens svarīgs punkts.
Sagatavošanās operācijai: kas notiek pirmsoperācijas konsultācijas laikā?
Pirmsoperācijas konsultācijas laikā pacients uzzina par procedūru un operācijas riskiem. Šai informācijai jāļauj pacientam pieņemt apzinātu lēmumu par vai pret operāciju. Lai nodrošinātu, ka nespeciālists netiek pakļauts spiedienam pieņemt šo lēmumu īstermiņā, informāciju nedrīkst sniegt “uz operāciju galda”. Piemēram, stacionāras ārstēšanas gadījumā informētas piekrišanas apspriešanai jānotiek vismaz dienu iepriekš.
Ideālā gadījumā, īpaši sarežģītu procedūru gadījumā, pacienta informēšanas apspriešanai būtu jānotiek jau tad, kad ir paredzēta operācija. Pacients bieži saņem no ārsta informatīvu lapu, kurā rakstiski tiek fiksēti atsevišķi punkti.
Anesteziologa konsultācija
Papildus ķirurga konsultācijai pacientu pirms operācijas apmeklēs arī anesteziologs. Anesteziologs pacientam izskaidros procedūru un anestēzijas veidu un izskaidros alternatīvas. Viņš arī informē pacientu par tipiskajiem riskiem, kas saistīti ar anestēziju, un vēlreiz iztaujā pacientu par iepriekšējām slimībām un medikamentiem. Tas viņam ļauj novērtēt iespējamos individuālos riska faktorus un atbilstoši plānot anestēziju.
Sagatavošanās operācijai: par ko man jāinformē ārsts?
Dažādas slimības vai stāvokļi var palielināt komplikāciju risku operācijas laikā – dažkārt tiktāl, ka procedūra ir jāatceļ. Tādēļ Jums jāinformē ārsts par jebkādām blakusslimībām, piemēram,
- Drudzis (pašreizējais vai nesenais)
- Astma vai hronisks bronhīts
- Tendence uz elpas trūkumu (aizdusa)
- Augsts asinsspiediens
- Sirds krampji vai sirdsklauves
- neregulārs pulss
- Asins recekļi vai zināmi asinsvadu sašaurināšanās
- Alerģija pret materiāliem vai medikamentiem (piemēram, lateksu vai penicilīnu)
- Iepriekšējās komplikācijas ar agrāku iejaukšanos
No otras puses, pēkšņa viegla saaukstēšanās nav problēma, īpaši veseliem pacientiem. Ja saaukstēšanās ir stiprāka vai pēkšņi saasinās pirms operācijas, operāciju var atlikt. Tomēr vairumā gadījumu operācija tagad ir iespējama, neskatoties uz saaukstēšanos.
Sagatavošanās operācijai: kas tiek pārbaudīts iepriekš?
Sagatavošanās operācijai ietver visaptverošu diagnostiku, īpaši sarežģītākām procedūrām. Kas tieši ir iepriekš jānoskaidro, ir atkarīgs no procedūras veida un pacienta individuālā riska:
- Fiziskā pārbaude (katram pacientam)
- EKG (pacientiem ar augstu sirdsdarbības traucējumu vai esošu sirds slimību risku)
- Krūškurvja rentgenogrāfija
- Plaušu funkcionālais tests (pacientiem ar jau esošiem elpošanas un plaušu traucējumiem)
Pirmsoperācijas sagatavošanas ietvaros tiek noteikti arī svarīgi asins rādītāji. Tie ietver asins ainas, elektrolītu, cukura līmeni asinīs, nieru un aknu vērtības. Lielām operācijām tiek noteikta arī asins grupa, lai nepieciešamības gadījumā pacients varētu saņemt piemērotas asins rezerves.
Sagatavošanās operācijai: medikamenti
Operācijas dienā nedrīkst lietot perorālos diabēta medikamentus, piemēram, metformīnu! Diabētiķi tā vietā var sev injicēt insulīnu atkarībā no izmērītā cukura līmeņa asinīs.
Taču ir arī medikamenti, kurus bez problēmām var lietot arī dienu pirms operācijas. Jūsu ārsts jums pastāstīs, kas tieši tie ir jūsu gadījumā (piemēram, beta blokatori) un kādās devās tie jālieto. Ir ļoti svarīgi apzinīgi ievērot ārsta norādījumus! Tas palīdzēs samazināt komplikāciju risku operācijas laikā.
Antibiotikas pirms operācijas
Lai samazinātu brūču infekcijas risku, dažos gadījumos ārsts ievada antibiotikas tieši pirms operācijas caur venozo pieeju. To sauc par antibiotiku profilaksi. Kad tas ir nepieciešams, ir atkarīgs no operācijas veida, brūces apstākļiem un pacienta individuālajiem riska faktoriem. Piemēram, antibiotikas bieži tiek ievadītas iepriekš šādām operācijām:
- ortopēdiskās vai traumu operācijas (kaulu lūzumi, locītavu nomaiņa utt.)
- “netīrās” operācijas (abscesu atvēršana, operācijas pēc zarnu sieniņu bojājumiem, svešķermeņu izņemšana u.c.)
- Operācijas pēc traumas
- Operācijas, kurās tiek izmantoti svešķermeņi (piemēram, asinsvadu protēzes)
Premedikācija: kas tas patiesībā ir?
Premedikācija ir sedatīvu medikamentu ievadīšana pirms operācijas. Piemēram, 30 līdz 60 minūtes pirms operācijas pacientam tiek dota nomierinoša tablete, lai mazinātu trauksmi. Ja pacients ir ļoti noraizējies par operāciju, ārsts var ievadīt nomierinošu līdzekli iepriekšējā vakarā, lai pacients varētu labāk gulēt un būt relaksētākam pirms procedūras. Ambulatorās operācijas gadījumā atcerieties, ka nomierinošie līdzekļi pirms operācijas var pasliktināt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli! Tāpēc iepriekš organizējiet kādu, kas jūs pēc tam paņems.
Sagatavošanās operācijai: kas man jāņem līdzi?
Uz tikšanos ar operāciju līdzi jāņem:
- nodošanas forma
- Personīgās zāles
- palīglīdzekļi (piemēram, brilles vai dzirdes aparāti)
- Secinājumi no iepriekšējiem izmeklējumiem un ārsta vēstulēm
- radinieku kontaktinformācija (vārds, adrese, tālruņa numurs)
Sagatavošanās operācijai: ko nozīmē “badošanās”?
Kad ārsts liek palikt prātīgs, viņš ne tikai ar to domā, ka pirms operācijas nedrīkst lietot alkoholu. Drīzāk runa ir par svarīgiem uztura noteikumiem. Vismaz sešas stundas pirms operācijas neko nedrīkst ēst. Piens un citi duļķaini šķidrumi arī tiek uzskatīti par pārtiku, un tāpēc tos nevajadzētu lietot uzturā.
Košļājamā gumija un saldumu sūkšana arī nav atļauta. Ja neesat pārliecināts par to, ko drīkstat ēst pirms operācijas, vienmēr iepriekš jautājiet ārstam vai māsu personālam. Pretējā gadījumā operācija var būt jāatliek.
Neatliekamās palīdzības pacienti, protams, pirms operācijas nav obligāti prātīgi. Protams, tas nenozīmē, ka netiks veikta dzīvības glābšanas operācija. Bet tas rada lielāku risku pacientam: anestēzijas zāles, ko lieto vispārējās anestēzijas laikā, ne tikai izslēdz sāpju sajūtu, bet arī aizsargājošos refleksus, piemēram, klepus refleksu. Tas var izraisīt kuņģa satura atgriešanos rīklē un pēc tam ieelpošanu – ārsti to dēvē par aspirāciju.
Līdz ar to uz Jums kā pacientu plānveida operāciju laikā attiecas sekojošais: Ja pirms operācijas nejauši esat paēdis, informējiet par to māsu vai ārstu!
Smēķēt pirms operācijas?
Jo apzinīgāk ievērosiet noteikumus par sagatavošanos operācijai, jo vieglāk un mazāk riskanti tā būs jums un ārstam.
