Sistēmas galvenā funkcija tievā zarnā ir ūdens, minerālvielu un vitamīni kā arī kompleksa šķelšanās produkti ogļhidrāti (ciete), tauki un olbaltumvielas Tas notiek reibumā žults un gremošanas fermenti no aizkuņģa dziedzeris. Anatomija tievā zarnā rada ideālus apstākļus tam, palielinot virsmas laukumu par koeficientu aptuveni 600, pateicoties gļotādas kroku un zarnu bārkstiņu klātbūtnei.
Tievās zarnas slimības
Grieķu slimības tievā zarnā tādējādi pasliktinās barības vielu izmantošanu. Citi cēloņi ir nepietiekama žults sāļi un gremošanas fermenti no aizkuņģa dziedzeris. Visi šie barības vielu izmantošanas traucējumi ir sagrupēti vispārējā apzīmējumā malassimilation.
Ja šī traucējuma cēlonis ir nepietiekama barības vielu sagremošana, to sauc par sliktu gremošanu vai gremošanas nepietiekamību. Ja cēlonis ir nepietiekama barības vielu absorbcija zarnās gļotādas, to sauc par malabsorbciju vai absorbcijas nepietiekamību. Parasti barības vielu uzsūkšanās jau ir pabeigta tievās zarnas augšējās daļās.
Tomēr, ja ķirurģiski tiek noņemta apakšējās tievās zarnas daļa, rodas tā sauktais īsās zarnas sindroms, kurā, atkarībā no trūkstošo zarnu sekciju garuma, pacientam nepietiekams barības vielu daudzums. Tievās zarnas pēdējā daļā (galīgais ileums) B12 vitamīns un žults sāļi tiek absorbēti. Ja šīs zarnas sadaļas trūkst, rezultāts ir a vitamīna b12 deficīts, taču to var viegli izlabot, injicējot vitamīnu muskuļos.
Palielināta žults sāļu pārnešana resnajā zarnā var izraisīt caureju, kā arī zaudē žults sāļus ar izkārnījumiem. Tas noved pie žultsskābes koncentrācijas samazināšanās žultī un traucē tauku gremošanu un līdz ar to taukos šķīstošo absorbciju vitamīni. Tievajai zarnai ir svarīga loma arī kā imūnam orgānam, un tai ir barjeras funkcija baktērijas zarnās.
