Transplantācija: iemesli, process, riski

Kas ir transplantācija?

Transplantācijas gadījumā ķirurgs pārstāda atsevišķas šūnas, audus, orgānus vai pat visas ķermeņa daļas. Atkarībā no šo transplantātu izcelsmes ārsti izšķir dažādus transplantācijas veidus:

  • Autologā transplantācija: donors ir arī saņēmējs. Tā tas var būt, piemēram, ar plašiem apdegumu ievainojumiem – apdeguma brūces pārklājas ar lielu ādas gabalu, kas ņemts no citām ķermeņa vietām.
  • Ksenogēnā transplantācija: Šeit pacients saņem dzīvnieka (piemēram, cūkas sirds vārstuļa) transplantāciju.

Transplantējamie orgāni un audi

Pirmo transplantāciju, kas bija pastāvīgi veiksmīga, amerikāņu ķirurgi veica Bostonā 1954. gadā. Toreiz recipients saņēma nieri no sava dvīņu brāļa. Mūsdienās galvenokārt var transplantēt šādus orgānus vai audus:

  • sirds
  • Plautenis
  • Aknas
  • Nieres
  • Tievā zarnā
  • Aizkuņģa dziedzeris vai tā šūnas
  • Kaulu smadzeņu šūnas
  • Osteles
  • ādas, cīpslu, kaulu un skrimšļu šūnas
  • Ekstremitātes

Tikmēr pirmais bērniņš jau piedzimis pēc dzemdes transplantācijas. Dažām bezbērnu sievietēm neapzināti tiek dota jauna iespēja piepildīt savu vēlmi radīt bērnus.

Matu transplantāciju izmanto, piemēram, apdegumu gadījumā.

Kad tiek veikta transplantācija?

  • pilnīgs nieru darbības zudums
  • sirds muskuļa vājums (sirds mazspēja)
  • Aknu ciroze
  • Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS)
  • smagi apdegumi vai ievainojumi ādā un ekstremitātēs
  • smagas cukura diabēta formas, kas ārstētas ar insulīnu
  • asins vēzis (leikēmija)
  • atveseļošanās pēc ādas vēža

Ko jūs darāt transplantācijas gadījumā?

Pēcnāves orgānu ziedošana

Lai pacientam tiktu piešķirts orgāns, viņa ārstējošajam ārstam viņš jāievieto gaidīšanas sarakstā, kas piešķir noteiktu rangu pēc steidzamības un izdošanās iespējamības. Eiropā vairākas organizācijas organizē pēcnāves ziedojumus, piemēram, Eurotransplant, kas atbild arī par Vāciju.

Ja šie nosacījumi ir izpildīti, ārsti izņem donora orgānu (eksplantāciju). Lai nesabojātu orgānu, kas vairs netiek perfūzēts, tas tiek uzglabāts aukstuma kastē un pēc iespējas ātrāk transportēts uz transplantācijas centru, kur recipients jau tiek gatavots procedūrai.

Dzīvais ziedojums

Papildu informācija: Ādas transplantācija

Kad veikt ādas transplantāciju un kas jāņem vērā, lasiet rakstu Ādas transplantācija.

Papildu informācija: Sirds transplantācija

Kad veikt sirds transplantāciju un kas jāņem vērā, lasiet rakstā Sirds transplantācija.

Papildu informācija: Radzenes transplantācija

Papildu informācija: Aknu transplantācija

Par to, kad veikt aknu transplantāciju un kas jāņem vērā, varat lasīt rakstā Aknu transplantācija.

Papildu informācija: Plaušu transplantācija

Kad veikt plaušu transplantāciju un kas jāņem vērā, lasiet rakstu Plaušu transplantācija.

Papildu informācija: Nieru transplantācija

Kādi ir transplantācijas riski?

Atkarībā no operācijas veida un apjoma transplantācija var būt saistīta ar ievērojamu risku. Piemēram, pastāv augsts asiņošanas vai pēcoperācijas asiņošanas risks, jo ķirurgi transplantācijas laikā arī atdala lielos asinsvadus un atkal sašuj tos kopā. Palielinās arī infekcijas risks.

Daudzi pacienti pēc transplantācijas cieš arī no psiholoģiskām problēmām – piemēram, vainas sajūtas pret mirušo donoru vai pret pacientiem, kuriem jāturpina gaidīt orgānu.

Kas man jāpatur prātā pēc transplantācijas?