Kas ir smadzenītes?
Smadzenes jeb gala smadzenes veido cilvēka smadzeņu galveno daļu. Tas sastāv no labās un kreisās puses (puslodes), kuras abas savieno stienis (corpus callosum). Bez stieņa starp abām smadzeņu pusēm ir arī citi (mazāki) savienojumi (commissures).
Smadzeņu ārējais dalījums
Abas smadzeņu puslodes var iedalīt četrās daivās:
- Priekšējā daiva vai priekšējā daiva (lobus frontalis)
- Parietālā daiva vai parietālā daiva (lobus parietalis)
- deniņu daiva vai temporālā daiva (lobus temporalis)
- Pakauša daiva vai pakauša daiva (lobus occipitalis)
Abu smadzeņu pusložu virsma ir rievota kā valrieksts un tādējādi ievērojami palielināta. Daudzos smadzeņu apgriezienus (gyri) vienu no otra norobežo vagas (sulci).
Smadzeņu iekšējā struktūra
Smadzeņu garozas biezums ir no diviem līdz pieciem milimetriem. Tas sastāv no izokorteksa (vai neokorteksa) un pamatā esošā alokorteksa. Izokorteksam ir seši slāņi, un tas veido apmēram 90 procentus no smadzeņu garozas. Allokortekss ir attīstības ziņā vecāks un tam ir trīsslāņu struktūra. Alokorteksa attīstības ziņā vecāko daļu sauc par paleokorteksu. Kopā ar nedaudz jaunāku arhikorteksu tas veido allokorteksu.
Smadzeņu garoza sastāv no miljardiem neironu (ieskaitot piramīdas šūnas) un glia šūnu ķermeņiem. Neironiem ir garas projekcijas (aksoni) visos virzienos. Smadzeņu smadzenes sastāv no šiem nervu šūnu procesiem, kas ļauj sazināties pat ar attālām šūnām.
Kāda ir smadzeņu funkcija?
Tomēr ne visi stimuli sasniedz smadzeņu garozu. Daļa informācijas tiek apstrādāta ļoti ātri un nesasniedzot apziņu “zemākajos” smadzeņu reģionos. Piemēram, elpošanas centrālā regulēšana notiek iegarenajās smadzenēs (pagarinātās muguras smadzenēs vai pēcsmadzenēs).
Katra smadzeņu puslode ir specializēta konkrētiem uzdevumiem: kreisajā smadzeņu zonā parasti ir valoda un loģika, bet labajā smadzeņu zonā ir radošums un virziena sajūta.
Homunculus (smadzenes)
Smadzeņu garozā ir dažādas motora un somatosensitīvas zonas, kas ir piešķirtas noteiktām ķermeņa daļām. Tādējādi blakus esošās ķermeņa daļas tiek “kartētas” blakus esošajās smadzeņu zonās. Tā rezultātā tiek izveidots maza, izkropļota cilvēka modelis, ko sauc par homunkulu.
Dažādu smadzeņu zonu funkcija
Neokorteksā, cita starpā, ir spēja mācīties, runāt un domāt, kā arī apziņa un atmiņa.
Parietālajā daivā vai smadzeņu parietālajā daivā ir ķermeņa sajūtu sfēra, ko attēlo maņu ceļi, kas rodas ādā un muskuļos un caur talāmu nonāk parietālās daivas primārajos sensorajos garozas laukos. Sekundāri jutīgie kortikālie lauki glabā atmiņas par sajūtām, kas radušās primārajos garozas laukos.
Temporālajā daivā vai temporālajā daivā primārais dzirdes centrs, dzirdes ceļa gals, atrodas uz ārējās virsmas. Aizmugurē ir savienots sekundārais dzirdes centrs, dzirdes atmiņas centrs. Dažas dzirdes centra sadaļas skenē pastāvīgos skaņas plūdus, kas caur ausi ieplūst smadzenēs, meklējot pazīstamas skaņas, un attiecīgi klasificē tās.
Temporālajā daivā un zināmā mērā parietālajā daivā atrodas Vernikas zona, kas ir īpaši svarīga runas izpratnei. Vernikas un Brokas apgabali veido valodas centru smadzenēs.
Kur atrodas smadzenes?
Smadzenes atrodas zem galvaskausa vāciņa. Priekšējā daiva atrodas priekšējā bedrē, bet temporālā daiva atrodas vidējā bedrē.
Kādas problēmas var izraisīt smadzenes?
Smadzeņu slimībām un traumām var būt dažādas sekas atkarībā no tā, kur smadzenēs ir un cik izteikts ir bojājums.
Pieres smadzeņu motorisko centru kairinājums izraisa krampjus (kortikālo epilepsiju), un šo centru iznīcināšana sākotnēji izraisa muskuļu paralīzi ķermeņa otrā pusē (hemiplegiju). Vēlākā gaitā funkciju var pārņemt blakus esošie un/vai pretējās puses smadzeņu lauki.
Ja Brokas zona ir bojāta, pacients parasti joprojām var saprast runu, bet viņam ir grūtības pašam veidot vārdus un teikumus. Vieglākos gadījumos skartās personas joprojām var sazināties staccato telegrammas stilā.
Ja ir bojāti parietālās daivas primārie jutīgie kortikālie lauki, rodas anestēzija, nejutīgums. Sekundāri jutīgo garozas lauku ievainojumi izraisa agnoziju - nespēju noteikt objektus ar palpāciju. Traucējumi kreisajā pusē, kur atrodas lasīšanas centrs ar atmiņu par rakstzīmju nozīmi, izraisa lasīšanas nespēju (aleksija).
Sekundārā dzirdes centra traucējumi smadzeņu temporālajā daivā noved pie tā, ka vairs neatceras agrākos iespaidus un līdz ar to vairs netiek saprasti vārdi, skaņas, mūzika (tā sauktais dvēseles kurlums).
Atsevišķu smadzeņu garozas rajonu iznīcināšana redzes centra (smadzeņu) zonā audzēja vai insulta dēļ noved pie redzes lauka zuduma. Pilnīga redzes garozas iznīcināšana abās smadzeņu pusēs izraisa tā saukto kortikālo aklumu – skartās personas ir aklas, lai gan viņu tīklene un redzes ceļš ir neskarts. Labākajā gadījumā viņi joprojām var atšķirt gaismu no tumsas un atpazīt kustības stimulus.
Ja smadzenēs tiek iznīcināts sekundārais redzes centrs (smadzenes) pakauša daivā, rodas dvēseles aklums. Skartās personas nevar atkal atpazīt objektus, jo atmiņa ir dzēsta un salīdzināšana ar iepriekšējiem optiskajiem iespaidiem vairs nav iespējama.
