Plaisas un sausas rokas ir izplatīta problēma, īpaši zemā temperatūrā, kad ādu saspringst auksts un sauss sildošs gaiss. Āda kļūst trausla un pārslaina, un bieža roku mazgāšana vai saskare ar ķīmiskām vielām vēl vairāk saasina šos simptomus. Jāatzīmē, ka sasprēgājušās rokas ir ne tikai kosmētiska problēma, bet arī a veselība risks.
Bojājot ādas dabiskās skābes apvalku, āda ir mazāk aizsargāta pret vides ietekmi un kļūst jutīgāka pret iekaisumiem un alerģijām. Šī iemesla dēļ sasprēgājušās rokas ir jāuztver nopietni, un ar tām jārīkojas atbilstoši. Lai mazinātu vai pat novērstu ādas problēmas, jāievēro tādi aizsargpasākumi kā cimdu valkāšana saskarē ar tīrīšanas līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām.
Dažos gadījumos sasprēgājušas un raupjas rokas var būt simptoms ādas slimībai, alerģijai vai tādām slimībām kā diabēts mellitus. Šajos gadījumos ir jānoskaidro problēmu cēlonis un attiecīgi jāārstē pamata slimība. Dažādi cēloņi var izraisīt tā sauktās ādas skābes apvalka funkcijas zudumu.
To parasti ražo tauku dziedzeri, kas atrodas visā ādā, un to veido īpašs ūdens un tauku maisījums, kas notur mitrumu ādas iekšienē un pasargā to no kaitīgām ārējām ietekmēm. Tauku un mitruma trūkums noved pie šīs ādas aizsargbarjeras funkcijas zaudēšanas. Tad rokas kļūst sašķeltas un sausas.
Ādas struktūra un funkcija
Āda ir lielākais cilvēka organisma orgāns un pilda daudzas funkcijas. Tās ietver tādas vitāli svarīgas funkcijas kā ķermeņa aizsardzība pret patogēniem, aukstumu vai karstumu un no izžūšanas. Sensoriskas sajūtas, piemēram, uztvere sāpes, pieskārienu, vibrāciju, temperatūru vai taustes sajūtu uztver arī caur ādu.
Uz rokām un it īpaši uz pirkstu galiem šo sajūtu uztvere ir īpaši labi attīstīta, un šīs sajūtas traucē plaisas rokas un ādas bojājumi. Arī ūdens un siltums līdzsvarot (piemēram, svīšanu paaugstinātā ķermeņa temperatūrā) regulē āda. Lai spētu izpildīt visas šīs funkcijas, ādu veido trīs audu slāņi.
Ārpusē ir epiderms, kam seko derms un subcutis. Augšējais ādas slānis galvenokārt sastāv no ragveida šūnām, tā sauktajiem keratinocītiem, kas veido aizsargslāni pret mitruma un patogēnu zudumu. Derma ir daudz biezāka un izturīgāka, satur nervi, ādas dziedzeri, asinis un limfa kuģi un daudzi spiediena receptori taustes izjūtai. Subcutis sastāv galvenokārt no taukaudi, kas darbojas kā enerģijas krājums un aizsargā no aukstuma.
