Ievads
Psihes problēmas vai ar trauksmi pārņemtas situācijas bieži tiek atspoguļotas kuņģis sāpes. Visi zina nepatīkamo stīga sajūta, piemēram, pirms eksāmena situācijām. Īpaši bieži tas notiek bērniem.
Cēloņi
Termins “psihosomatisks” tiek izmantots, lai aprakstītu psihiskas un psiholoģiskas sūdzības / rūpes un / vai iekšēji psihiskus konfliktus, kas izpaužas fiziskās sūdzībās, bieži ietverot arī kuņģis sāpes. Psihosomatiski sāpes vēderā nav balstīta uz fizisku slimību. Visbiežākais šāda psiholoģiski izraisīta cēlonis sāpes vēderā ir stress.
Visi zina, ka tas var burtiski streikot kuņģis. Tā kā šādu fizisku reakciju stresa situāciju rezultātā var novērot daudzās ģimenēs, ģenētiskais komponents, kas veicina psiholoģiski sāpes vēderā tiek apspriests. Ir aizdomas, ka autonomais nervu sistēmas vairāk reaģē uz situācijām, kas, šķiet, liek ķermenim būt modram, piemēram, lekcijām vai eksāmeniem.
Autonomā nervu sistēmas ir atbildīgs par daudzu orgānu sistēmu kontroli, un to darbību var ietekmēt dažādas hormoni. Papildus šim ģenētiskajam komponentam svarīga loma psihosomatisko vēdera veidošanā ir galvenokārt cilvēka dabai, viņa sociālajai videi un saņemtajam atbalstam, kā arī bieži pavadošajam neveselīgajam dzīvesveidam. sāpes. Cilvēks ar veselīgu pašapziņu un stabilu sociālo vidi, piemēram, no tā cieš mazāk kā tie, kas atrodas grūtā dzīves posmā un saņem maz atbalstu.
Papildus stresam, citi bieži izraisa psiholoģiski izraisa vēdera sāpes ir trauksme, depresija, skumjas, pārmērīgas prasības un nervozitāte. Pozitīvs stress var izraisīt arī “sāpes vēderā”, slavenos “tauriņus vēderā”, kurus, visticamāk, piedzīvos kā patīkamus. Arī šeit veģetatīvā sensibilizācija un kairinājums nervu sistēmas ir svarīga loma gļotu vēdera sajūtas attīstībā.
Terapija
Psiholoģiski izraisītas vēdera terapija sāpes bieži ir ļoti sarežģīta un ilgstoša. Pirmkārt, ir jānodrošina, ka sāpes neizraisa fiziska slimība vai infekcija, kas bieži vien prasa ilgu laiku. Viens no svarīgākajiem terapijas mērķiem ir izvairīties no sāpju hronizācijas un, galvenokārt, no citām psihiskām sekundārām slimībām, piemēram, depresija or trauksmes traucējumi.
Ārstēšanas pamatu veido divas pieejas. Pirmais kalpo galvenokārt vēdera sāpju mazināšanai, kā arī novērš papildu ķermeņa stresa reakciju sūdzību rezultātā. Tas tiek panākts ar dažādu medikamentu palīdzību, kas pielāgoti skartajai personai, un to nevajadzētu veikt pēc pacienta ieskatiem, bet gan konsultējoties ar ārstu. Otra svarīgā pieeja ir psihoterapeitiskā ārstēšana ar mērķi novērst faktisko sūdzību cēloni. Atkārtotās stresa situācijās sāpes bieži atkārtojas, tāpēc terapija var ilgt gadus, līdz pacientam beidzot nav simptomu.
