Pareizrakstības diagnostika
Līdzīgi kā pareizrakstības laukā, lasot diagnostiku, tiek analizētas problēmas, kas rodas dažādās šīs tabulas jomās. Šajā tabulā sniegta informācija par agrīnās diagnostikas pasākumiem problēmu interpretēšanai
- Vizuālā analīze Spēja atpazīt atsevišķus burtus gan atsevišķi, gan vārda ietvaros Spēja atrast atbilstošus lielo un mazo burtu pārus (piemēram: M un m piešķiršana) Spēja atrast burtus, kas vārdam jāveido no burtu burziņa Spēja atpazīt signālu grupas, piemēram, vārdu stumbri utt. Vārdu atpazīšana no līdzīga izskata vārdu sērijas…
- Spēja atpazīt atsevišķus burtus gan atsevišķi, gan vārda ietvaros
- Spēja atrast atbilstošos lielo un mazo burtu pārus (piemēram: M un m piešķiršana)
- Spēja atrast burtus, kas vārdam jāveido no burtu jumbulas
- Spēja atpazīt signālu grupas, piemēram, vārdu cilmes utt.
- Atpazīsti vārdus no līdzīga izskata vārdu sērijas
- ...
- Skaļš burtu piešķiršana Spēja atpazīt un izrunāt burtus Spēja noskaņot patskaņus a, e, i, o, uPieejamība izrunāt patskaņus a, e, i, o, uPieejamība izrunāt līdzskaņus Spēja izrunāt līdzskaņus, dubultniekus (mm, nn , ll) un umlautiem (ö, ä)…
- Spēja atpazīt un izlasīt burtus
- Spēja nosaukt patskaņus a, e, i, o, u
- Spēja izrunāt līdzskaņus (= līdzskaņus)
- Spēja izrunāt dubulto (mm, nn, ll) un umlauts (ö, ä)
- ...
- Dzirdes analizējamība, lai atpazītu un reproducētu skaņu teksta sākumā, lai atpazītu un reproducētu skaņu iekšpusē vārdos, lai atpazītu un reproducētu skaņu teksta beigās, lai atšķirtu līdzīgas skanošās skaņas (b - p, d - t, g - k)…
- Spēja sākumā atpazīt un reproducēt skaņu
- Spēja atpazīt un reproducēt skaņu vārda iekšienē
- Spēja atpazīt un reproducēt skaņu vārda beigās
- Spēja atšķirt līdzīgas skaņas (b - p, d - t, g - k)
- ...
- Skatāmā un vizuālā analīze Skatiet vizuālo analīzi ar atšķirību, ka jānorāda arī vizuālie atklājumi
- Skatiet vizuālo analīzi ar atšķirību, ka jānorāda arī vizuālie atklājumi
- Spēja sintezēt skanīgumu, lai savienotu līdzskaņu un patskaņu skaņas (la - le - lu - li) spēja savienot burtus ar vārdiem, lai lasītu vārdus, kur līdzskaņi uzkrājas
- Spēja apvienot līdzskaņus un patskaņus (la - le - lu - li)
- Spēja savienot burtus ar vārdiem
- Spēja lasīt vārdus, kur līdzskaņi uzkrājas
- ...
- (jēgpilns)
- Spēja atpazīt atsevišķus burtus gan atsevišķi, gan vārda ietvaros
- Spēja atrast atbilstošos lielo un mazo burtu pārus (piemēram: M un m piešķiršana)
- Spēja atrast burtus, kas vārdam jāveido no burtu jumbulas
- Spēja atpazīt signālu grupas, piemēram, vārdu cilmes utt.
- Atpazīsti vārdus no līdzīga izskata vārdu sērijas
- ...
- Spēja atpazīt un izlasīt burtus
- Spēja nosaukt patskaņus a, e, i, o, u
- Spēja izrunāt līdzskaņus (= līdzskaņus)
- Spēja izrunāt dubulto (mm, nn, ll) un umlauts (ö, ä)
- ...
- Spēja sākumā atpazīt un reproducēt skaņu
- Spēja atpazīt un reproducēt skaņu vārda iekšienē
- Spēja atpazīt un reproducēt skaņu vārda beigās
- Spēja atšķirt līdzīgas skaņas (b - p, d - t, g - k)
- ...
- Skatiet vizuālo analīzi ar atšķirību, ka jānorāda arī vizuālie atklājumi
- Spēja apvienot līdzskaņus un patskaņus (la - le - lu - li)
- Spēja savienot burtus ar vārdiem
- Spēja lasīt vārdus, kur līdzskaņi uzkrājas
- ...
Tāpat kā pareizrakstības jomā, ir arī standartizētas pārbaudes procedūras, kas pārbauda lasīšanas veiktspēju.
Turklāt bērna lasīšanas uzvedība ikdienas dzīvē sniedz arī vērtīgu un svarīgu informāciju. Piemēram, standartizēta testa procedūra nav obligāti nepieciešama, lai pārbaudītu spēju saprast tekstu. Pat pirmajā skolas gadā šo spēju var analizēt, izmantojot vienkāršas procedūras. Tie ietver, piemēram, tā sauktās Lasīšana - gleznošana - lapas, kur bērnam tiek lūgts nolasīt teikumu un nokrāsot trūkstošos priekšmetus.
Arī vārda - attēla uzdevumi sniedz pirmos secinājumus par bērna spēju saprast tekstu. Tikmēr vidusskolas gadiem ir izstrādāti papildu uzdevumi, lai noteiktu teksta izpratni. Spriedums “disleksija”Nav diagnoze, uz kuras atpūsties.
Tagad ir īpaši svarīgi, lai pēc diagnozes tiktu veikta piemērota un veiksmīga terapija. Šī iemesla dēļ pēc sākotnējā novērtējuma atbalstu var sniegt saskaņā ar diagnostikas rezultātiem, taču arī pats atbalsts un terapija ir nepārtraukti jāpārskata diagnostiski un jāpielāgo terapeitiski. Tā kā grūtībām Viņas apkārtnē vienmēr jābūt orientētām tā, lai tas sniegtu vērtīgas norādes uz paaugstinājumu.
Tā rezultātā atkal un atkal jānosaka atbalsta nepieciešamība, un diagnostika un terapija jāpielāgo un jāveic vēl un vēl. Galu galā uzticēšanās kontaktam ar bērnu ir īpaši svarīga arī individuālajā terapijā. Atbalsta programmā bieži tiek aizmirsts par psiholoģisko līmeni.
Bet īpaši svarīgi ir tas, ka bērna psihi ietekmē pastāvīgas neveiksmes sajūta. Ikviens zina, ka neveiksmes sajūta ir nepatīkama un galu galā rada šaubas par sevi. Tā rezultātā bieži vien tiek mēģināts izvairīties no šīm nepatīkamajām situācijām.
Tāpēc atteikšanās attieksme ir pavisam mācīšanās blokādes nav reti. Mūsuprāt, skolas (pedagoģijas) un terapeita (psiholoģijas) kombinācija būtu laba kombinācija. Ar savām pedagoģiskajām prasmēm skola varētu aptvert specifisko un individuālo atbalstu ar visiem didaktiskajiem pasākumiem un metodēm, savukārt terapeitiskais uzdevums varētu būt orientēts uz bērna psihi.
Diemžēl to ir ļoti grūti integrēt disleksija- īpašs atbalsts koriģējošajā izglītībā skolā, kas, piemēram, 25 bērnu klasē, daudziem bērniem bieži prasa individuālu atbalstu. Būtu jauki, ja - tāpat kā citās Eiropas valstīs - katram klases skolotājam papildus samazinātajam klases skaitam palīdzētu vai nu speciālās izglītības skolotājs, vai bērnu un jauniešu psihologs. Kamēr tas tā nav, terapeitam un klases audzinātājam laiku pa laikam vajadzētu sadarboties, lai terapiju pielāgotu skolas priekšmetu jomām un tādējādi saskaņotu skolu + terapiju.
