Kas ir mākslas terapija?
Mākslas terapija pieder pie radošajām terapijām. Tās pamatā ir zināšanas, ka attēlu veidošanai un citām mākslinieciskām aktivitātēm var būt dziedinošs efekts. Mērķis nav radīt mākslas darbus, bet gan piekļūt savai iekšējai pasaulei. Mākslas terapijā attēls vai skulptūra kļūst par dvēseles spoguli.
Mākslas terapija balstās uz dažādām disciplīnām. Atkarībā no apmācības institūta tas ietver, piemēram, kognitīvi-biheiviorālo, dziļi psiholoģisko, antropoloģisko vai sistēmisko pieeju. Padziļinātajā psiholoģijā mākslas terapiju dažreiz dēvē arī par geštalta vai glezniecības terapiju. Taču to nevajadzētu jaukt ar geštaltterapiju, kas ir neatkarīgs psihoterapijas veids ar humānisma pieeju.
Kad cilvēks veic mākslas terapiju?
Ar mākslas terapijas palīdzību skartajiem ir iespēja izteikties bez vārdiem. Tāpēc šī terapijas metode ir piemērota arī cilvēkiem ar demenci vai garīga rakstura traucējumiem.
Ko jūs darāt mākslas terapijā?
Svarīgi mērķi mākslas terapijā ir, lai pacients pats kļūtu radoši aktīvs un labāk iepazītu sevi. Iegūtie darbi netiek vērtēti. Tam vajadzētu ļaut pacientam netraucēti izmēģināt lietas, bez jebkādām konvencijām un nebaidoties no “kļūdīties”.
Attiecību veidošana
Tāpat kā jebkurā terapijā, vispirms ir jāizveido uzticamas attiecības starp terapeitu un pacientu. Labas attiecības ievērojami veicina veiksmīgu terapijas procesu.
Problēmas identificēšana
Mākslas terapijas priekšrocība ir tāda, ka iekšējo stāvokļu izpausmei sākotnēji nav nepieciešami vārdi. Tomēr liela nozīme ir sarunai starp mākslas terapeitu un pacientu.
Lai to izdarītu, mākslas terapeits vispirms bez sprieduma apraksta to, ko viņš vai viņa redz attiecīgajā gleznā vai skulptūrā. Grupu terapijā dalībnieki savā starpā runā arī par to, ko viņi uztver viens otra mākslas darbos.
Problēmu risināšana
Mākslas terapijai jāpalīdz pacientam ne tikai atpazīt problēmas, bet arī tikt ar tām galā. Lai to izdarītu, tā izmanto paņēmienus no dziļās psiholoģijas, uzvedības terapijas vai citām metodēm.
Lai atrastu jaunus pārvarēšanas veidus, mākslas terapeits izmanto ne tikai sarunu, bet arī darbu ar mākslas darbiem. Pacienti bieži uzskata, ka iespēja izteikties krāsā un formā ir atvieglojums.
Mākslas terapija piedāvā plašas iespējas. Pateicoties daudzajām metodēm un materiāliem, gandrīz katrs pacients atrod sev piemērotu radošo izpausmi. Taču mākslas terapeite arī mudina pacientus izmēģināt jaunas vai nepazīstamas krāsas, materiālus vai dizaina metodes. Jaunu ceļu izpēte stiprina pacienta spēju risināt problēmas.
Kādi ir mākslas terapijas riski?
Attēli vai skulptūras pacientam var izraisīt sāpīgas atmiņas. Īpaši psiholoģisku traucējumu, bet arī demences gadījumā tas var izraisīt emocionālu pārslodzi, kas negatīvi ietekmē terapijas gaitu. Tā rezultātā pacienta garīgais stāvoklis var pasliktināties. Pieredzējis mākslas terapeits šādas izmaiņas pacientam var pamanīt un tām neitralizēt.
Kas man jāpatur prātā pēc mākslas terapijas?
Dažos gadījumos pēc terapijas sesijas pacienta stāvoklis pasliktinās. Tomēr, ja pasliktināšanās ir tikai īslaicīga, nav jāuztraucas. Cīņa ar sāpīgām sajūtām ir pirmais solis ceļā uz pozitīvām pārmaiņām. Pašreizējās bailes vai bažas skartajām personām ir jāapspriež ar savu mākslas terapeitu.
