Patoģenēze (slimības attīstība)
Leišmanioze izraisa dažādas leišmanu sugas. Viņiem ir divdaļīgs attīstības cikls, no kura viena daļa notiek sieviešu vektora moskītu, smilšu vai tauriņš odu (flebotomu), bet otru - cilvēkiem.
Iekš asinis no kodošā kukaiņa apmēram 10-15 µm garie, karodziņā esošie parazīti attīstās un vairojas (promastigota forma) un pēc tam migrē kukaiņa probosā. Parasti patogēnu inokulācijas vietā (patogēnu iekļūšanas vietā) iznīcina saimnieka šūnu imūnā atbilde. Kad skartā persona imūnā sistēma ir novājināta, leišmanija vairojas makrofāgos (“attīrīšanas šūnās”) un monocīti (pieder pie baltajiem asinis šūnu grupa; šūnas imūnā sistēma un makrofāgu prekursori) āda. Promastigotu formas pārveidojas par amastigotēm. Tie nav flagelēti. Pēc pavairošanas parazīti iznīcina šūnu membrānu un izplatās hematogēni (ar asinis) visā organismā. Viscerālā leišmanioze, leišmānija iekļūst limfa mezgli, liesa, aknas, un kaulu smadzenes.
Vecās pasaules leišmanijā ietilpst: L. tropica major, L. tropica minor, L. donovani, L. donovani infantum, L. archibaldi; Jaunās pasaules vidū ir: L. brasiliensis, L. meksikāņu - mexicana, L. mexicana - pifanoi.
Etioloģija (cēloņi)
Uzvedības cēloņi
- Nepietiekama aizsardzība pret moskītu kodumi endēmiskajos apgabalos leišmanioze (tropi, subtropi).
- Inficēto dzīvnieku, piemēram, suņu, ievešana no endēmiskām teritorijām.
Citi cēloņi
- Lidostas leišmanioze - infekcija lidmašīnā vai lidostā ar ievestiem odiem.
- Bagāžas leišmanioze - odu inficēšanās no aviokompānijas bagāžas.
- Ļoti reti transmisija var notikt ar orgānu vai asins ziedošanu.
- Iespējama diaplacentāra infekcija no mātes līdz nedzimušam bērnam.
