Kreatinīna klīrenss: standarta vērtības
Kreatinīna klīrenss norāda, cik ātri nieres var izdalīt urīnā esošās vielas, piemēram, izmantojot kreatinīnu. Urīna vielas ir visas vielas, kas organismam ir jāizvada ar urīnu. Klīrensu var izmantot, lai novērtētu nieru glomerulu filtrācijas ātrumu (glomerulārās filtrācijas ātrumu, GFR).
Kreatinīna klīrensu var aprēķināt no izmērītajām kreatinīna vērtībām urīnā un asinīs. Mērīšanai urīns tiek savākts vairāku stundu laikā. Urīna savākšana 24 stundu laikā ir visnozīmīgākā.
Kreatinīna klīrensu var aprēķināt arī pēc kreatinīna vērtības asins plazmā, izmantojot Cockcroft un Gault formulu. Tas ir īpaši precīzs, jo ņem vērā arī pacienta vecumu un ķermeņa svaru.
|
vecums |
Kreatinīna klīrenss (ml/min x 1.73 m2 ķermeņa virsmas laukums) |
|
1. līdz 2. dzīves nedēļa |
25 - 35 |
|
No 3. nedēļas līdz 2. mēnesim |
25 - 55 |
|
3. līdz 12. mēnesis |
35 - 80 |
|
vecāki bērni |
> 90 |
|
apm. 25 gadi |
Sievietes: 70 – 110, vīrieši: 95 – 140 |
|
apm. 50 gadi |
Sievietes: 50–100, vīrieši: 70–115 |
|
apm. 75 gadi |
Sievietes: 35–60, vīrieši: 50–80 |
Kreatinīna klīrenss salīdzinājumā ar kreatinīnu: kam ir lielāka jēga?
Savukārt kreatinīna klīrenss ir jutīgāks: tas var liecināt par pat viegliem nieru darbības traucējumiem, kas ir izšķiroša priekšrocība salīdzinājumā ar kreatinīna mērījumiem.
Kad kreatinīna klīrenss ir zems?
Kreatinīna klīrenss vai glomerulārās filtrācijas ātrums (GFR) samazinās dažādu nieru slimību gadījumā. Tajos ietilpst, piemēram
- Nieru asinsrites traucējumi (piemēram, nieru asinsvadu sašaurināšanās dēļ)
- Glomerulonefrīts (nieru asinsķermenīšu iekaisums, kas parasti skar abas nieres)
- Diabētiskā nieru slimība (diabētiskā nefropātija)
- Nefroskleroze
Turklāt audzēji, akmeņi vai iekaisums urīnceļos var arī samazināt kreatinīna klīrensu.
Kad palielinās kreatinīna klīrenss?
Kreatinīna klīrenss palielinās gan grūtniecības laikā, gan agrīnā cukura diabēta stadijā.