Atšķirība starp trim principiem izklausās acīmredzama, bet kad kuru principu piemērot un kad varētu būt nepieciešams apvienot vairākas stratēģijas?
Visiem jāsāk ar vienlīdzības principu. "Tas attiecas uz gadījumiem, kad nav pamatota iemesla izturēties pret cilvēkiem atšķirīgi," skaidro Erlingers. Bet, ja ir, tad tiek izmantots nepieciešamības un / vai ieguldījuma princips.
Tāpēc ir jāatrod pareizais maisījums. Piemērs: Vēstures pārbaudei visiem studentiem ir viena stunda. Viens students saņem papildu 15 minūtes, jo sporta laikā viņš sastiepa labo roku un tāpēc nevar tik ātri rakstīt.
Upura loma
Bet ja jūs pats kļūsiet par netaisnības upuri? Ja priekšnieks atsakās no pelnītās paaugstināšanas vai partneris sūdzas citiem par jūsu pašu vīriešu slinkumu, kaut arī jūs tikko esat iztīrījis pagrabu?
Šeit ir svarīgi nekavējoties nepamest darbu vai izmest partneri ārpus durvīm. Vienmēr ir vērts apstāties, lai vispirms domātu - varbūt otram ir taisnība, un “negodīgā” attieksme patiesībā nemaz nav negodīga.
Tomēr, ja esat pilnīgi pārliecināts, ka kaut kas ir negodīgs, jums vajadzētu no tā aizstāvēties. Neapmierinātības norīšana vai raudāšana pie draugiem nepalīdzēs un tikai kaitēs veselība. Lai atrisinātu problēmu, var pietikt ar cieņpilnu sarunu.
Pat ja cilvēki viens otru labi pazīst, neviens nevar redzēt otra iekšienē vadītājs un uzmini viņu jūtas. Tāpēc vienmēr paskaidrojiet, kāpēc jūs jūtaties negodīgi izturēts, iespējams, otrs nekad nav redzējis šo jautājumu no cita skatu punkta. Tomēr aizstāvēt sevi diemžēl ne vienmēr ir lietderīgi.
Pieņemt netaisnību?
Dažās situācijās lietas vienkārši nevar būt vienlīdz godīgas visiem iesaistītajiem. Tad vienkārši ir jāpieņem nemainīgais. Amerikāņu filozofs Džons Rolss reiz izteicās šādi: "Netaisnība ir pieļaujama tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai izvairītos no vēl lielākas netaisnības." Un tiem, kas nespēj ar to samierināties, neliels mierinājums: “Dzīve ir negodīga, bet atcerieties: ne vienmēr jums par sliktu.” (Džons F. Kenedijs)
