Kardiogēna šoks (CS; sinonīmi: sirds šoks; kardiorespiratorisks sabrukums; sirds un asinsvadu šoks; ICD-10-GM R57.0: kardiogēns šoks) ir šoka forma, ko izraisa sistēmas sūknēšanas kļūme sirds. Tā rezultātā rodas sirds vairs nespēj nodrošināt nepieciešamo sirds izvadi (CV).
Hemodinamiski (“šķidruma mehānika asinis"), šoks ir definēts kā ilgstošs sistoliskais asinsspiediens <80 mmHg vai arteriālais vidējais rādītājs <60 mmHg.
Visizplatītākie kardiogēnā šoka (CS) izraisītāji miokarda infarktā (MI; sirds uzbrukums) (= ar infarktu saistīts kardiogēns šoks; IkS) sirds mazspēja (nepietiekama kreisās sirds sūknēšanas jauda) (78.5%), mitrālā regurgitācija (sirds mazspēja) mitrālā vārsts slēgt starp kreisais ātrijs un kreisā kambara/ sirds kamera) (6.9%), kambara starpsienas plīsums (akūtas miokarda infarkta nopietna komplikācija) (3.9%), pa labi sirds mazspēja (nepietiekama labās sirds pumpēšana) (2.8%), sirds tamponāde (šķidruma uzkrāšanās perikardā) (1.4%) un citus (6.7%).
Ciktāl ir bijis miokarda infarkts, diagnoze “ar infarktu saistīts kardiogēns šoks” jāveic, pamatojoties uz klīniskajiem simptomiem un neinvazīviem hemodinamikas mērījumiem.
Miokarda infarkta (MI) ar kardiogēnu šoku (CS) izplatība (slimību sastopamība) ir aptuveni 10%.
Kurss un prognoze ir atkarīga no kardiogēnā šoka smaguma pakāpes. 5-10% no visiem miokarda infarkta pacientiem 1975.-2005. Gadā akūti vai pirmajās dienās cieta kardiogēnu šoku, kā rezultātā 50-80% nomira. Šodien pacientiem ar akūtu ST segmenta pacēluma miokarda infarktu (STEMI), kas ievietots slimnīcā, letalitāte (mirstība pret kopējo cilvēku skaitu, kas cieš no šīs slimības) ir tikai 10%. Tomēr miokarda infarkta (MI) gadījumā ar kardiogēnu šoku (CS), kas kopā notiek aptuveni 10% gadījumu, letalitāte joprojām ir ļoti augsta - 50%.
