Kādi testi ir pieejami pieaugušajiem? | Autisma testi - kādi no tiem ir?

Kādi testi ir pieejami pieaugušajiem?

Pieaugušajiem ir pieejamas daudzas anketas. Tā kā pieaugušo uzvedību ir grūtāk novērtēt nekā bērnu, šie testi ir visnoderīgākie, palīdzot noteikt diagnozi pieaugušā vecumā. Ja smaga forma autisms pastāv, tas tiek diagnosticēts bērnība. Tas nozīmē, ka autisms pieaugušā vecumā parasti ir maigākas, un persona, neraugoties uz slimību, var dzīvot normāli, pat ja to raksturo ierobežojumi. Visbiežāk sastopamie ierobežojumi ir sociālajā mijiedarbībā, attiecībās vai darbā.

ADOS tests

ADOS (autisko traucējumu diagnostikas novērošanas skala) ir tests, kurā apmācīts eksaminētājs novēro bērnu dažādās situācijās. Pārbaudi var veikt no divu gadu vecuma. Bērns ir pakļauts dažādām sociālām situācijām, lai novērtētu viņa uzvedību un atklātu sociālos vai valodas trūkumus.

Ja iespējams, situācijas vajadzētu standartizēt, lai pārbaude būtu pēc iespējas objektīvāka. ADOS tests ir izplatīts tests bērniem ar iespējamu austisma spektra traucējumu, un to parasti veic bērnu psihiatri vai apmācīti psihologi. Tas aizņem apmēram 30 līdz 75 minūtes.

Sejas tests

Sejas tests ir viens no pazīstamākajiem testiem, kas saistīti ar autisms. Tā kā svarīgs simptoms autisma spektra traucējumi ir nepareiza citu cilvēku emociju novērtēšana un samazināta empātija, šī testa mērķis ir atklāt emocijas. Šajā testā pacientam pēc kārtas tiek parādīti seju attēli ar priecīgām, skumjām un dusmīgām emocijām, kuras viņam / viņai jāatpazīst pareizi. Ja pacients to nevar izdarīt, tas var apstiprināt slimības diagnozi autisma spektra traucējumi.

Kurš ārsts pārbauda autismu?

Bērniem tiek plānoti tā sauktie U izmeklējumi pie pediatra. The veselība bērnu regulāri pārbauda un veic gan skrīningu par izplatītām slimībām, gan bērna attīstību tiek novērots. Ir eksāmeni U1-U9, kā arī J1.

U1 tūlīt pēc piedzimšanas veic vecmāte vai pediatrs. Atlikušos U izmeklējumus veic pediatrs. Vairumā gadījumu šīs pārbaudes laikā tiek pamanīta bērna patoloģiska uzvedība.

Turpmāko diagnozi un novērtēšanu parasti vairs neveic pediatrs, bet gan bērns un pusaudzis psihiatrs. Vecākiem ir iespējams arī pašiem atpazīt bērna patoloģisko uzvedību. Šajā gadījumā ieteicams vispirms konsultēties ar ārstējošo pediatru, jo pēdējais parasti bērnu pazīst kopš dzimšanas un attiecīgajam bērnam ir arī uzticības attiecības ar ārstu. Pēc tam pediatrs pēc saviem ieskatiem var veikt visas turpmākās darbības.