Kādas ir sirds apstāšanās sekas / izrietošie zaudējumi? | Sirdsdarbības apstāšanās Asinsrites apstāšanās

Kādas ir sirds apstāšanās sekas / izrietošie zaudējumi?

Sliktākās sekas a sirdsdarbības apstāšanās ir nāve. Cilvēka ķermenis ir atkarīgs no pastāvīgi funkcionējošas sirds jo tā uztur cirkulāciju. Katru minūti kopā ar citām barības vielām dažādos orgānos jāsūknē skābeklis.

Tajā pašā laikā ir nepieciešams noņemt radušos vielmaiņas atkritumus. Gadījumā, ja sirdsdarbības apstāšanās, tad smadzenes ir viens no agrāk skartajiem orgāniem. Jau pēc četrām minūtēm pirmais bojājums smadzenes kļūst acīmredzams.

Tas galvenokārt ir saistīts ar pēkšņi radušos skābekļa trūkumu. Tas noved pie smadzenes šūnām un tādējādi uz neatgriezeniskiem bojājumiem. Bet arī citi orgāni var ciest bojājumus.

Papildus smadzenēm, aknas un jo īpaši nieres ļoti ātri reaģē uz skābekļa trūkumu. Arī šeit notiek šūnu nāve, kas savukārt var radīt neatgriezenisku kaitējumu. Prognoze pēc a sirdsdarbības apstāšanās atkarīgs no tā, cik ilgi reanimācija skartās personas. Jo ilgāk orgāni netiek piegādāti, jo smagāki bojājumi tur rodas. Sakarā ar nepietiekamu smadzeņu daudzumu, īslaicīgs vai pastāvīgs koma var notikt.

Kurā brīdī sākas smadzeņu bojājumi?

Smadzeņu bojājumi rodas dažu minūšu laikā pēc sirds un asinsvadu apstāšanās. Jau pēc 4 minūtēm parādās pirmie smadzeņu bojājumi. Ja skarto personu ātri atdzīvina, kaitējums var pat pilnībā atkāpties.

Jo ilgāk ilgst sirdsdarbības apstāšanās, jo sliktākas ir pilnīgas atveseļošanās iespējas. Pēc astoņām līdz desmit minūtēm rodas neatgriezeniski (= neatgriezeniski) bojājumi. Caur reanimācija kas sastāv no sirds masāža un ventilācija, zināms asinis cirkulāciju var uzturēt tā, ka smadzenes joprojām tiek piegādātas ar skābekli. Veicot šos pasākumus, rodas arī smadzeņu bojājumi, taču tas notiek vēlāk nekā tad, ja pasākumi netiek veikti.