Dzirdes aparātu pārbaude ir obligāta dzirdes aparāta uzstādīšanas sastāvdaļa. No vienas puses, dzirdes pārbaude AIDS kalpo, lai novērtētu to tehnisko funkcionalitāti, ti, vai ierīces darbojas atbilstoši vēlmēm. No otras puses, tas kalpo, lai noteiktu panākumus attiecībā uz pacienta dzirdes stāvokļa uzlabošanu. Turklāt audiometriskie testi (dzirdes testi) ļauj optimāli pielāgot ierīces, tādējādi palielinot pacienta ieguvumu. Dzirdes aparāta indikāciju iepriekš veic LOR (auss, deguns un rīkles) ārsts. Ierīču uzstādīšanu veic dzirdes aprūpes speciālists, kurš ir atbildīgs par šādiem uzdevumiem:
- Padomi par papildu saziņas līdzekļiem
- Ierīču lietošanas instrukcija
- Pēcapstrāde
- Remonta pakalpojumi
- Pakalpojumi
Visbeidzot, izmeklēšanu veic LOR ārsts, kurš, cita starpā, pārbauda montāžas izdošanos ar runas audiometriskā izmeklējuma palīdzību (skaitļu un vārdu izpratne dažādos skaļumos). Nākamajā tekstā ir sniegts pārskats par dzirdes aparāta pārbaudes procedūru.
Indikācijas (pielietojuma jomas)
- Dzirdes aparāta darbības pārbaude
- Apstiprinājuma veiksmes apstiprināšana (apstiprinājums) pacientam.
Kontrindikācijas (kontrindikācijas)
Dzirdes aparāta pārbaudei nav absolūtu kontrindikāciju, kas jāuzskata par obligātu dzirdes aparāta montāžas sastāvdaļu. Pacientam jābūt fiziski sagatavotam, kā arī jāsadarbojas, lai veiktu šo plānveida izmeklēšanu.
Procedūra
Dzirdes aparātu skrīningam ir pieejami dažādi testi un procedūras. Atsevišķi testi atšķiras pēc pārbaudāmās dzirdes sistēmas līmeņa (sinonīms: dzirdes sistēma). Perifērās dzirdes sistēmas pārbaude (piem dzirdes kanāls) galvenokārt ir piemērots dzirdes funkcionalitātes pārbaudei AIDS, savukārt pārbaudes par akustisko signālu centrālo apstrādi vai runas izpratni ir piemērotākas, lai kvantitatīvi noteiktu montāžas panākumus. Šajā sarakstā ir norādītas šādas procedūras, kas sakārtotas saistībā ar augošo dzirdes apstrādi (tas ir, no perifērijas uz centrālo):
- Uzmavas mērīšana – dzirdes aparāta elektroakustisko īpašību noteikšana tehniskai kvalitātes kontrolei.
- Zondes mikrofona mērīšana – skaņas spiediena mērīšana perifērijā dzirdes kanāls pēc iespējas tuvāk krūšu kurvja lai noteiktu dzirdes aparāta akustiski efektīvo pastiprinājumu un līdz ar to pārraides kvalitāti.
- Stapedius refleksa mērīšana* – mērīšana tilpums kas izraisa stapedius refleksa aktivizēšanos (reflekss, kas kalpo kā aizsardzība pret troksni un samazina skaņas pārraidi no krūšu kurvja uz kauliņiem.).
- Smadzeņu stumbra audiometrija (ABR)* – šajā pārbaudē elektriskie signāli tiek iegūti dzirdes ceļā smadzenes. No tā var izdarīt secinājumus par stāvoklis pacienta dzirde (ja norādīts, ABR tiek veikta pirms dzirdes aparāta izrakstīšanas, lai izslēgtu tā sauktos retrokohleāros traucējumus, piemēram, tos, ko izraisa akustiskā neiroma (sinonīms: akustiskā švannoma; labdabīgs (labdabīgs) audzējs, kas rodas no VIII galvaskausa nerva vestibulārās daļas Švāna šūnām, dzirdes nerva, dzirdes nerva un vestibulārais nervs). Galvaskausa nervs, dzirdes un vestibulārais nervs nervi (vestibulokohleārais nervs), un atrodas cerebellopontīna leņķī vai iekšējā dzirdes kanāls)).
- Skaņas sliekšņa audiometrija* (dzirdes sliekšņa noteikšana) – dzirdes sliekšņa noteikšana tīriem toņiem (sinusoidālajiem toņiem) oktāvas vai pusoktāvas intervālos (no 125 līdz 8,000 Hz), tas ir, robežas starp dzirdamu un nedzirdamu skaņu.
- MLC (angļu valodā: "visērtākais līmenis") un US (diskomforta slieksnis atspoguļo pāreju no "joprojām patīkami skaļš" uz "pārāk skaļu") noteikšana.
- Skaļuma mērogošana – ar šīs pārbaudes palīdzību var pārbaudīt dzirdes aparāta pastiprināšanas panākumus atkarībā no frekvences.
- Runas audiometrija miera stāvoklī – runas izpratnes pārbaude.
- Virziena dzirdes pārbaude
- Runas audiometrija troksnī
- Ārsta un pacienta subjektīvs aprūpes panākumu novērtējums.
* Šīs procedūras galvenokārt tiek izmantotas pirms dzirdes aparāta izrakstīšanas.
Īpaša loma ir runas audiometriskajai izmeklēšanai, jo runas izpratnes atjaunošana un līdz ar to līdzdalība jebkāda veida komunikācijā ir dzirdes aparātu pielāgošanas centrālais mērķis. Šim nolūkam mērķis ir pārvietot maksimālu runas izpratni parastās ikdienas runas diapazonā, kas ir aptuveni 65 decibelu diapazonā. Runas audiometriskajai izmeklēšanai miera stāvoklī parasti izmanto Freiburger-Eininsilbertest. Šis tests sastāv no 20 grupām pa 20 vienzilbēm (vienas zilbes vārdiem), kuras izmanto, lai pārbaudītu runas izpratni vai diskriminācijas spējas. Pie dažādiem testa skaļumiem (60, 80 un 100 dB) tests ne tikai nosaka, vai pacients kaut ko dzird, bet arī to, vai viņš saprot zilbes. Saskaņā ar rezultātiem tiesas sēde AIDS var regulēt un pārbaudīt dzirdes kvalitāti. Lai iegūtu reālāku runas izpratnes novērtēšanas metodi, runas audiometriju veic troksnī: To var izdarīt, piemēram, ar Oldenburgas teikuma testa (OLSA) palīdzību. Pacientam tiek piedāvāti teikumi kā signāls, un tajā pašā laikā tiek pārraidīts traucējošs troksnis. Tiek noteikta signāla un trokšņa attiecība, pie kuras tiek pareizi saprasti 50% vārdu. Papildus šādiem izmeklējumiem, protams, ir jāpārbauda auss ieliktņa atbilstība un pacienta spēja ar to rīkoties. Turklāt dzirdes aparāta pārbaudes elementāra sastāvdaļa ir pacienta subjektīvā novērtējuma fiksēšana par montāžas panākumiem. Bieži vien subjektīvā dzirdes pieredze atšķiras no objektīvi izmērītajām vērtībām, tāpēc, lai sasniegtu optimālus ārstēšanas panākumus, ir nepieciešama sistemātiska pakāpeniska precizēšana. Atkarībā no pacienta medicīniskās situācijas, kā arī no slimības veida dzirdes aparāti, regulāra dzirdes aparātu pārbaude tiek individuāli pielāgota pacientam. Īpaši bērniem liela nozīme ir regulārai pielāgošanai, jo dzirdes spējas ir tieši saistītas ar runas attīstību.
Iespējamās komplikācijas
Dzirdes aparātu skrīninga laikā nav sagaidāmas būtiskas komplikācijas. Jānorāda tikai uz dzirdes aparāta stiprinājuma kļūmi, lai turpmāk būtu sagaidāms tā atkārtots novērtējums (atkārtota konstatējumu novērtēšana).
