Vispārēja informācija
Termins “dzirdes kanāls” attiecas uz divām dažādām anatomiskām struktūrām. No vienas puses, tas attiecas uz “iekšējo dzirdes kanālu” (Meatus acusticus internus), no otras puses uz “ārējo dzirdes kanālu” (Meatus acusicus externus). Sarunvalodā parasti tiek domāts pēdējais.
Ārējais dzirdes kanāls
Ārējais dzirdes kanāls kā daļa no ārējā auss garums cilvēkiem ir aptuveni 2 - 2.5 cm un stiepjas no auss uz krūšu kurvja, kas to atdala no t.s. vidusauss. Kursa ārējā trešdaļā tā sienu veido skrimslis, bet pārējās divas trešdaļas ir kaulainas un daļa no laika kaula. To pilnībā pārklāj āda, kas beidzot saplūst krūšu kurvja.
Papildus ādai sariņu matiņi (tragi) ārējā trešdaļā aizsargā mūsu dzirdes eju no svešķermeņiem. Īpašs tauku dziedzeri, lodīšu dziedzeri kopā ar tauku dziedzeru sekrēciju un pārslās ādas svari veido ausu vasks (cerumens). Šim vaskam ir arī aizsargfunkcija, jo tas darbojas kā antibakteriāls un pretsēnīšu līdzeklis un tādējādi neitralizē infekcijas.
Papildus savai funkcijai virzīt skaņu, kas apvienota ar auss uz krūšu kurvja, ārējais dzirdes kanāls arī spēj pastiprināt skaņu, izmantojot savu rezonansi. Tas notiek galvenokārt 2000 - 4000 Hz frekvenču diapazonā, tāpēc mēs esam jutīgāki pret šīm frekvencēm nekā citi. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka daļa no mūsu galvenā runas diapazona (biežums, kādā mēs runājam, apm.
500 - 3000 Hz) atrodas šajā diapazonā. Dzirdes kanāla slimības bieži izraisa vates tamponu izmantošana tā tīrīšanai. Viena no visbiežāk izraisītām slimībām ir auss kanāla furunkuls.
Tas ir mati dzirdes kanāla folikulas, ko izraisa baktērijas un to raksturo sāpes ko izraisa spiediens uz ausu vai košļājot. To apstrādā ar alkoholu piesūcinātas sloksnes un antibiotikas saturošas ziedes, kas tiek ievietotas ausī. Kad ārsts ievieto vates tamponu vai otoskopu, dažiem cilvēkiem var rasties klepus. Tas ir saistīts ar faktu, ka ārējo dzirdes kanālu inervē tā paša nerva filiāle, kas jutīgi inervē mūsu nervu balsene un nekādā gadījumā nerada bažas.
