Vizuālā krāsa
Cilvēka redzes pigments sastāv no glikoproteīna, ko sauc par opsīnu, un tā saukto 11-cis-tīkleni, kas ir A1 vitamīna ķīmiska modifikācija. Tas ir arī iemesls, kāpēc A vitamīns ir tik svarīgs redzes asumam. Smagi deficīta simptomi var izraisīt nakti aklums un ārkārtējos gadījumos līdz aklumam. Kopā ar 11-cis tīkleni paša ķermeņa ražotais opsīns, kas stieņiem un trim konusu veidiem (“konusa opsīni”) pastāv dažādos veidos, tiek šūnu membrānu. Komplekss mainās līdz ar gaismas sastopamību: mainās arī 11-cis-tīklene uz visu trans-tīkleni un opsīnu. Piemēram, stieņos veidojas metarhodopsin II, kas sāk signālkaskādi un pārraida gaismu.
Sarkanzaļš vājums
Sarkanzaļš vājums or aklums ir iedzimts un iedzimts X saistīts ar nepilnīgu iespiešanos krāsu redzes darbības traucējumi. Tomēr ir arī iespējams, ka tā ir jauna mutācija, un tāpēc nevienam no vecākiem nav šī ģenētiskā defekta. Tā kā vīriešiem ir tikai viena X hromosoma, viņi daudz biežāk saslimst un skar līdz pat 10% vīriešu.
Tomēr tiek ietekmēti tikai 0.5% sieviešu, jo viņi var kompensēt bojātu X hromosomu ar veselīgu otro. Sarkanzaļais deficīts ir balstīts uz faktu, ka redzes olbaltumvielu opsīna ģenētiskā mutācija ir notikusi vai nu tā zaļajā vai sarkanajā izoformā. Tas maina viļņa garumu, uz kuru opsīns ir jutīgs, un tāpēc sarkanos un zaļos toņus nevar pienācīgi atšķirt.
Mutācija biežāk notiek zaļā redzes opsinā. Iespējams arī, ka krāsu redze vienai no krāsām pilnīgi nav, piemēram, ja kodējošā gēna vairs nav. Sarkans vājums vai aklums sauc par protanomāliju vai protanopiju (zaļā krāsā: deuteranomālija vai deuteranopija). Īpaša forma ir zilo konusu monohromāzija, ti, tikai zilie konusi un zilās redzes funkcija; tad arī sarkano un zaļo nevar atdalīt.
Visi šīs sērijas raksti:
